Atšķirības starp "Inflantija" versijām

'''Inflantija''' jeb '''Poļu Vidzeme''' (pol. ''Inflanty'', burt. "[[Livonija]]" jeb pol. ''Księstwo Inflantskie''; angl. ''Duchy of Livonia'') - [[Pārdaugavas hercogiste]]s dienvidaustrumu daļa, kas palika [[Žečpospoļita]]s valdījumā pēc 1629. gada septembrī noslēgtā [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] noteikumiem, kas hercogisti sadalīja 2 daļās: t.s. ''[[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]'' un ''Poļu Vidzemē'' jeb ''Inflantijā'' (kas iezīmēja mūsdienu Vidzemes un Latgales robežas).<ref>Tā kā Žečpospoļita Altmarkā un Štumsdorfā noslēgotos pamiera līgumus uzskatīja tikai par pamieru, tā neatzina Zviedrijas karalistes tiesības uz iekaroto Pārdaugavas hercogistes daļu. Arī turpmāk augstākā amatpersona skaitījās Cēsu vojevoda (kaut Cēsis bija zviedru varā), joprojām tika iecelti pārvaldes ierēdņi (piemēram, Siguldas stārasts u.c.) citām okupētās hercogistes daļas administratīvajām vienībām. Saglabājās arī administratīvais iedalījums, kur administratīvi teritoriālās apakšvienības atkal dēvēja par stārastijām. Tikai 1660. gadā ar [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]] Žečpospoļita atzina esošo ''status quo'' un atsacījās no Pārdaugavas hercogistes ziemeļrietumu daļas par labu Zviedrijai. Taču līgums paredzēja, ka abas hercogistes puses saglabā titulu un ģerboni, t.i. ''de iure'' hercogiste turpināja pastāvēt.</ref> 1677. gadā<ref>1656.-1667. gados Poļu Vidzemi bija sagrābusi [[Krievijas cariste]], teritorijas pārvaldei pat izveidojot īpašu Livonijas [[Prikazs|prikazu]] (kr. ''Лифляндский приказ''), kuras karaspēks teritoriju atstāja tikai pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] līguma noslēgšanas 1667. gadā.</ref> Varšavas [[Seims|Seimā]] tika pieņemta jauna Inflantijas konstitūcija, saskaņā ar kuru teritorija kļuva par [[Vojevodiste|vojevodisti]] (''Wojewodztwo Inflantskie''), oficiāli saglabājot arī hercogistes, respektīvi kņazistes titulu (''Księstwo Inflantskie'') un ģerboni. Ģeogrāfiski tā bija teritorija Aiviekstes kreisajā krastā. Administratīvi vojevodiste tika iedalīta 4 traktos jeb [[stārastija|stārastijās]]: ''trakt Dyneburski'' (Daugavpils trakts), ''trakt Rzeżycki'' (Rēzeknes trakts), ''trakt Lucyński'' (Ludzas trakts) un ''trakt Marienhauski'' (Viļakas trakts).). Savukārt stārastijas sīkāk dalījās ''voitistēs'' un ''galos'' (bez tam par stārastijām dēvēja arī [[Karalis|karaļa]] muižas). Par galvaspilsētu izvēlējās [[Dinaburga|Dinaburgu]], kur rezidējošais [[vojevoda]] vienlaikus bija arī Dinaburgas trakta [[stārasts]].