Atšķirības starp "Iskolats" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - [[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s izpildu institūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). [[Krievijas Pagaidu valdība]]s varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. [[Iskolata republika]]s kā autonomas teritoriālas un administratīvas vienības (dažkārt literatūrā nekorekti dēvētas par "valsti" vai "valstisku veidojumu") izsludināšana lielinieku kontrolētajā Vidzemes daļā un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu ''Iskolata republikas'' teritoriju, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]).
+
'''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - [[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s izpildu institūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). [[Krievijas Pagaidu valdība]]s varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. [[Iskolata republika]]s kā autonomas teritoriālas un administratīvas vienības (dažkārt literatūrā nekorekti dēvētas par "valsti" vai "valstisku veidojumu") izsludināšana lielinieku kontrolētajā Vidzemes daļā un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Vidzemi, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]).
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. aprīlis, plkst. 18.57

Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) (kr. Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии, abreviatūra Исколат) - Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildu institūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). Krievijas Pagaidu valdības varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc Oktobra apvērsuma Iskolats pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt padomju varu neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un latviešu strēlnieku daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. Iskolata republikas kā autonomas teritoriālas un administratīvas vienības (dažkārt literatūrā nekorekti dēvētas par "valsti" vai "valstisku veidojumu") izsludināšana lielinieku kontrolētajā Vidzemes daļā un Iskolata pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Vidzemi, Iskolats evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma Latvijas Nacionālo lietu komisariāts).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42., 86. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.

  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu