Atšķirības starp "Itālijas karaliste 1861.-1947." versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Itālijas karaliste''' - valsts Dienvideiropā, Apenīnu pussalā, laikā no 1861. līdz 1947. gadam. Izveidojās 1848.-1849. gadu revolūcijas un 50.-60. gadu panitālisma kustības rezultātā, kad pakāpeniski | + | '''Itālijas karaliste''' (it. ''Regno d'Italia'', kr. ''королевство Италия'') - valsts Dienvideiropā, Apenīnu pussalā, laikā no 1861. līdz 1947. gadam. Izveidojās 1848.-1849. gadu revolūcijas un 50.-60. gadu panitālisma kustības rezultātā, kad pakāpeniski [[Sardīnijas karaliste]] politiska un militāra procesa ceļā pārņēma [[Austrijas impērija]]s Lombardiju un Venēciju, bet no Francijas - Dienviditāliju un Sicīliju. Karaliste tika proklamēta 1861. gadā kā [[konstitucionālā monarhija]]. Valsts paplašināšanās process beidzās 1870. gadā pēc [[Pāvesta valsts]] anektēšanas. 1871. gadā par galvaspilsētu tika proklamēta Roma. 1922. gadā par valdības galvu kļuva [[Musolini Benito|Musolini]], un karaļa vara, iedibinoties autoritārajam režīmam, kļuva visai simboliska. 1926.-1934. gados izveidojās [[korporatīva valsts]]. 1939. gadā tika likvidēta [[Parlaments|parlamenta]] Deputātu palāta, to aizvietojot ar [[Fašisms|fašistu]] organizāciju un korporāciju palātu. [[Otrais Pasaules karš|II Pasaules karā]] Itālijas karaliste iesaistījās [[Vācija]]s pusē. 1943. gadā Musolini režīms tika gāzts, bet Itālijas ziemeļus un centrālo daļu okupēja Vācija, izveidojot tur fiktīvu [[Solo republika|Solo republiku]], kas pastāvēja līdz 1945. gada aprīlim. Pēc referenduma 1946. gada 18. jūnijā [[monarhija]] tika likvidēta un Itālijas karaliste tika proklamēta par [[Itālijas Republika|Itālijas Republiku]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. marts, plkst. 13.06
Itālijas karaliste (it. Regno d'Italia, kr. королевство Италия) - valsts Dienvideiropā, Apenīnu pussalā, laikā no 1861. līdz 1947. gadam. Izveidojās 1848.-1849. gadu revolūcijas un 50.-60. gadu panitālisma kustības rezultātā, kad pakāpeniski Sardīnijas karaliste politiska un militāra procesa ceļā pārņēma Austrijas impērijas Lombardiju un Venēciju, bet no Francijas - Dienviditāliju un Sicīliju. Karaliste tika proklamēta 1861. gadā kā konstitucionālā monarhija. Valsts paplašināšanās process beidzās 1870. gadā pēc Pāvesta valsts anektēšanas. 1871. gadā par galvaspilsētu tika proklamēta Roma. 1922. gadā par valdības galvu kļuva Musolini, un karaļa vara, iedibinoties autoritārajam režīmam, kļuva visai simboliska. 1926.-1934. gados izveidojās korporatīva valsts. 1939. gadā tika likvidēta parlamenta Deputātu palāta, to aizvietojot ar fašistu organizāciju un korporāciju palātu. II Pasaules karā Itālijas karaliste iesaistījās Vācijas pusē. 1943. gadā Musolini režīms tika gāzts, bet Itālijas ziemeļus un centrālo daļu okupēja Vācija, izveidojot tur fiktīvu Solo republiku, kas pastāvēja līdz 1945. gada aprīlim. Pēc referenduma 1946. gada 18. jūnijā monarhija tika likvidēta un Itālijas karaliste tika proklamēta par Itālijas Republiku.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 56. lpp.
