Atšķirības starp "Jēgeri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Lifland_jager.jpg|right|thumb|200px|Vidzemes jēgers (1813.)]]
 
[[Attēls:Lifland_jager.jpg|right|thumb|200px|Vidzemes jēgers (1813.)]]
 
'''Jēgeri''' (no vāc. ''Jäger'' - mednieks, šāvējs) - vieglie [[strēlnieki]] dažu C-Austrumeiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVIII-XX gs. Kā pastāvīgas īpaši apmācītu strēlnieku vienības izveidojās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā (1756.-1763.) [[Prūsijas karaliste]]s armijā (lai gan pirmo reizi šis apzīmējums lietots jau Brandenburgas armijā 1674. gadā). Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu ''jēgeru'' mobilitāti: [[Špaga|špagu]] vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis vītņu [[muskete]] (vēlāk [[karabīne]]); smagās [[Grenadieri|grenadieru]] somas nomainīja ar daudz vieglākajām [[Musketieri|musketieru]] somām, no cepurēm noņemtas [[trese]]s, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā ''jēgerus'' kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa [[Krievijas impērija]]s armijā (1769. gadā visos pulkos arī ''jēgeru'' vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XVIII-XIX gs. mijā ieviesa arī vieglās [[kavalērija]]s ''jēgeru'' vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām ''jēgeru'' pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.
 
'''Jēgeri''' (no vāc. ''Jäger'' - mednieks, šāvējs) - vieglie [[strēlnieki]] dažu C-Austrumeiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] XVIII-XX gs. Kā pastāvīgas īpaši apmācītu strēlnieku vienības izveidojās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā (1756.-1763.) [[Prūsijas karaliste]]s armijā (lai gan pirmo reizi šis apzīmējums lietots jau Brandenburgas armijā 1674. gadā). Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu ''jēgeru'' mobilitāti: [[Špaga|špagu]] vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis vītņu [[muskete]] (vēlāk [[karabīne]]); smagās [[Grenadieri|grenadieru]] somas nomainīja ar daudz vieglākajām [[Musketieri|musketieru]] somām, no cepurēm noņemtas [[trese]]s, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā ''jēgerus'' kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa [[Krievijas impērija]]s armijā (1769. gadā visos pulkos arī ''jēgeru'' vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XVIII-XIX gs. mijā ieviesa arī vieglās [[kavalērija]]s ''jēgeru'' vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām ''jēgeru'' pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.
 +
 +
Latvijas vēsturē savas pēdas 1. Pasaules kara laikā atstājuši t.s. Somijas jēgeru pulks (sākotnēji Prūsijas 27. karaliskais somu jēgeru bataljons) - no Somijas uz Vācijas impēriju aizbēgušie somu brīvprātīgie, kas izveidoja savu vienību, kas cīnījās Vācijas spēku sastāvā pret Krievijas impēriju, bet pēc tam piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]], cīņās par Somijas neatkarību.
  
 
Skat. arī [[voltižieri]]
 
Skat. arī [[voltižieri]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.finland.lv/public/default.aspx?nodeid=38439&contentlan=19&culture=lv-LV Ieskats Somijas jēgeru kustības vēsturē]
 
* [http://www.finland.lv/public/default.aspx?nodeid=38439&contentlan=19&culture=lv-LV Ieskats Somijas jēgeru kustības vēsturē]
 
* [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2008/02/19/uzticgi-karogam-un-somijas-likumgajai-valdbai/ Līvija Leine. Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai]
 
* [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2008/02/19/uzticgi-karogam-un-somijas-likumgajai-valdbai/ Līvija Leine. Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai]
 +
* [https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=yLDFmUkEyVI Latvia - Finnische Jäger 1915-1918.]
 
----
 
----
 
* [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Orden/Heers.Leistg.Abzch..htm Heeres-Leistungsabzeichen Jägertruppen]
 
* [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Orden/Heers.Leistg.Abzch..htm Heeres-Leistungsabzeichen Jägertruppen]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 10. maijs, plkst. 11.42

Vidzemes jēgers (1813.)

Jēgeri (no vāc. Jäger - mednieks, šāvējs) - vieglie strēlnieki dažu C-Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos XVIII-XX gs. Kā pastāvīgas īpaši apmācītu strēlnieku vienības izveidojās Septiņgadu kara laikā (1756.-1763.) Prūsijas karalistes armijā (lai gan pirmo reizi šis apzīmējums lietots jau Brandenburgas armijā 1674. gadā). Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu jēgeru mobilitāti: špagu vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis vītņu muskete (vēlāk karabīne); smagās grenadieru somas nomainīja ar daudz vieglākajām musketieru somām, no cepurēm noņemtas treses, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā jēgerus kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa Krievijas impērijas armijā (1769. gadā visos pulkos arī jēgeru vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XVIII-XIX gs. mijā ieviesa arī vieglās kavalērijas jēgeru vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām jēgeru pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.

Latvijas vēsturē savas pēdas 1. Pasaules kara laikā atstājuši t.s. Somijas jēgeru pulks (sākotnēji Prūsijas 27. karaliskais somu jēgeru bataljons) - no Somijas uz Vācijas impēriju aizbēgušie somu brīvprātīgie, kas izveidoja savu vienību, kas cīnījās Vācijas spēku sastāvā pret Krievijas impēriju, bet pēc tam piedalījās pilsoņu karā Krievijā, cīņās par Somijas neatkarību.

Skat. arī voltižieri

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu