Atšķirības starp "Jūdaisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png|right|thumb|150px|]] | [[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png|right|thumb|150px|]] | ||
| − | '''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – ebreju reliģija. Kā pastāvīga monoteiska koncepcija noformulējās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni. Raksturīgākās pamatiezīmes: monoteisms (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs), izredzētība (par „savu“ Dievs izvēlējies - "slēdzis derību", - tikai vienu tautu), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatdogmas fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''Thora'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu: Dievs ir viens, nekas nepastāv bez Viņa ziņas, ebreja grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos. Mūsdienās Izraēlas valsts oficiālā reliģija, [[Cionisms|cionisma]] ideoloģiskais pamats. Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. ''Jūdaisma'' pamatpostulāti apkopoti [[Tora|Torā]] (piecas Mozus grāmatas), kurai paralēli pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[ | + | '''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – ebreju reliģija. Kā pastāvīga monoteiska koncepcija noformulējās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni. Raksturīgākās pamatiezīmes: monoteisms (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs), izredzētība (par „savu“ Dievs izvēlējies - "slēdzis derību", - tikai vienu tautu), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatdogmas fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''Thora'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu: Dievs ir viens, nekas nepastāv bez Viņa ziņas, ebreja grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos. Mūsdienās Izraēlas valsts oficiālā reliģija, [[Cionisms|cionisma]] ideoloģiskais pamats. Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. ''Jūdaisma'' pamatpostulāti apkopoti [[Tora|Torā]] (piecas Mozus grāmatas), kurai paralēli pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskie rituāli (Toras lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]]. No ''jūdaisma'' m.ē. sākumā atšķēlās [[kristietība]], transformējot ''jūdaisma'' postulātus, bet VI-VII gs. uz ''jūdaisma'' un kristietības pamata izveidojās [[islams]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. septembris, plkst. 15.34
Jūdaisms (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. Ἰουδαϊσμός) – ebreju reliģija. Kā pastāvīga monoteiska koncepcija noformulējās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni. Raksturīgākās pamatiezīmes: monoteisms (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs), izredzētība (par „savu“ Dievs izvēlējies - "slēdzis derību", - tikai vienu tautu), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatdogmas fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (Tanakh: 5 Mozus grāmatas Thora, praviešu grāmatas Neviim un raksti Ketuvim) un Talmudā (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu: Dievs ir viens, nekas nepastāv bez Viņa ziņas, ebreja grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos. Mūsdienās Izraēlas valsts oficiālā reliģija, cionisma ideoloģiskais pamats. Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei rabīni. Jūdaisma pamatpostulāti apkopoti Torā (piecas Mozus grāmatas), kurai paralēli pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti Mišnā (Mishnah), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē Babilonas Talmuds). Atsevišķi pastāv Mišnas komentāri (Gemara). Reliģiskie rituāli (Toras lasīšana) tiek veikti sinagogās. No jūdaisma m.ē. sākumā atšķēlās kristietība, transformējot jūdaisma postulātus, bet VI-VII gs. uz jūdaisma un kristietības pamata izveidojās islams.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
- Jūdaisms 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2008. - 117 lpp. ISBN 978-9984-750-39-2
- Boyarin Daniel. A Radical Jew: Paul and the Politics of Identity. - University of California Press: Berkeley, 1994
- Lewis Bernard. The Jews of Islam. - Princeton University Press: Princeton, 1984, ISBN 0-691-00807-8
- Stillman Norman. The Jews of Arab Lands: A History and Source Book. - Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979, ISBN 0-8276-0198-0
- Day John. Yahweh and the Gods and Goddesses of Canaan. - Sheffield Academic Press: Chippenham, 2000
- Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996
Resursi internetā par šo tēmu
- Jūdaisms - Reliģiju enciklopēdija
- Informācija internetā par senebreju kultūru - ailab.lv
- Senebreju literatūra - liis.lv
- Judaism 101 - Online Lexikon
- The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem
- Judaism - Jewish Encyclopedia
- The Jewish Encyclopedia
- The Jewish Virtual Library
- The Orthodox Judaism Union
- Varieties of Orthodox Judaism
- Union for Traditional Judaism
- The United Synagogue of Conservative Judaism
- The Union for Reform Judaism
- The Movement for Reform Judaism
- Liberal Judaism
- World Union for Progressive Judaism
- Jewish Reconstructionist Federation
- Society for Humanistic Judaism
- World Movement for Karaite Judaism
- Tanach, the Hebrew Bible - The Jewish Publication Society translation
- hagalil.com - Deutschsprachiges jüdisches Internetportal
- zadoq.com - Deutschsprachiges jüdisches Religionsportal
- Quellen und Prinzipien des jüdischen Rechts
- Judentum - Materialien zur Religionswissenschaft
- Judaica (Bibliografie von Schriften zum Judentum) - Dalman-Institut Greifswald (.pdf)
