Atšķirības starp "Jūdaisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – [[Ebreji|ebreju]] reliģija. Kā pastāvīga [[Monoteisms|monoteiska]] koncepcija izvaidojās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni uz monoteismu (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs, nekas nepastāv bez Viņa ziņas), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū).  
+
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – [[Ebreji|ebreju]] reliģija. Sākotnēji politeiska, taču aptuveni VII gs.p.m.ē. kļuva  [[Monoteisms|monoteiska]], evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni no politeisma uz monoteismu. Liela nozīme ir ticībai [[mesija]]m (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū).  
  
 
Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''[[Tora]]'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. Reliģiskie rituāli (''Toras'' lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]]. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.
 
Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''[[Tora]]'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. Reliģiskie rituāli (''Toras'' lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]]. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.

Versija, kas saglabāta 2019. gada 5. oktobris, plkst. 06.49

Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png

Jūdaisms (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. Ἰουδαϊσμός) – ebreju reliģija. Sākotnēji politeiska, taču aptuveni VII gs.p.m.ē. kļuva monoteiska, evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni no politeisma uz monoteismu. Liela nozīme ir ticībai mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū).

Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (Tanakh: 5 Mozus grāmatas Tora, praviešu grāmatas Neviim un raksti Ketuvim) un Talmudā (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti Mišnā (Mishnah), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē Babilonas Talmuds). Atsevišķi pastāv Mišnas komentāri (Gemara). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei rabīni. Reliģiskie rituāli (Toras lasīšana) tiek veikti sinagogās. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.

No jūdaisma m.ē. sākumā atšķēlās kristietība, transformējot jūdaisma postulātus, bet VI-VII gs. uz jūdaisma un kristietības pamata izveidojās islāms.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
  • Jūdaisms 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2008. - 117 lpp. ISBN 978-9984-750-39-2

  • Boyarin Daniel. A Radical Jew: Paul and the Politics of Identity. - University of California Press: Berkeley, 1994
  • Lewis Bernard. The Jews of Islam. - Princeton University Press: Princeton, 1984, ISBN 0-691-00807-8
  • Stillman Norman. The Jews of Arab Lands: A History and Source Book. - Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979, ISBN 0-8276-0198-0
  • Day John. Yahweh and the Gods and Goddesses of Canaan. - Sheffield Academic Press: Chippenham, 2000
  • Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996

Resursi internetā par šo tēmu