Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. septembris, plkst. 13.51

מַלְכוּת יְהוּדָה

pastāv:	928.-722. g.p.m.ē. 152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Davidīdu dinastija: Reabams (931.-915. g.p.m.ē.) Abijams (915.-912. g.p.m.ē.) Asa (912.-871. g.p.m.ē.) Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.) Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.) Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.) Atalija (841.-835. g.p.m.ē.) Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.) Amazija (796.-776. g.p.m.ē.) Uzija (776.-736. g.p.m.ē.) Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.) Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.) Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.) Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.) Amons (642.-640. g.p.m.ē.) Josija (640.-609. g.p.m.ē.) Jeoazs (609. g.p.m.ē.) Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.) Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.) Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
	Hasmoneju dinastija: Simons (140.-134. g.p.m.ē.) Joans I (134.-104. g.p.m.ē) Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.) Aleksandrs I (103.-76. g.p.m.ē.) Salomeja (76.-67. g.p.m.ē.) Aristobuls II (67.-63. g.p.m.ē.) Joans II (63.-40. g.p.m.ē.) Matatija II (40.-37. g.p.m.ē.)
	Herodīdu dinastija: Herods I (37.-4. g.p.m.ē.) Arhelajs (4. g.p.m.ē. - 6. g.) Agripa I (6.-44. g.) Herods II (44.-48. g.) Agripa II (48.-91. g.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts (539.-332. g.p.m.ē. Ahamenīdu Persijas province, 332.-305. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu Sīrijas valsts province). 150. gados p.m.ē. t.s. Makabeju sacelšanās rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam Romas vasaļvalsts, pēc tam province.

Nosaukums citās valodās:

• vāciski: Königreich Juda
• angliski: Kingdom of Judah
• franciski: Royaume d'Juda
• krieviski: Иудейское царство

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
• «Chronology». Jewish Encyclopedia.
• The Jewish History Resource Center. Project of the Dinur Center for Research in Jewish History, The Hebrew University of Jerusalem
• Complete Bible Genealogy. A synchronized chart of the kings of Judah and Israel
• Hebrew. Glossary of World Cultures. Washington State University
• The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem

• Дубнов С.М. Краткая история евреев.
• «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии
• Земля Израиля (Эрец-Исраэль). Исторический очерк в Электронной еврейской энциклопедии
• «Хасмонеи» в Электронной еврейской энциклопедии