Jūdu valsts

Jūdejas valsts

pastāv:	928.-722.g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Reabams (931.-915. g.p.m.ē.) Abijams (915.-912. g.p.m.ē.) Asa (912.-871. g.p.m.ē.) Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.) Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.) Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.) Atalija (841.-835. g.p.m.ē.) Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.) Amazija (796.-776. g.p.m.ē.) Uzija (776.-736. g.p.m.ē.) Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.) Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.) Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.) Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.) Amons (642.-640. g.p.m.ē.) Josija (640.-609. g.p.m.ē.) Jeoazs (609. g.p.m.ē.) Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.) Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.) Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-VI gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas valsts vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
• «Chronology». Jewish Encyclopedia.

---

• Дубнов С.М. Краткая история евреев.
• «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии