Jūdu valsts

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 29. novembris, plkst. 13.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūdejas valsts
Israel Judea map.jpg
pastāv: 928.-722.g.p.m.ē.
galvaspilsēta: Jeruzaleme
valdnieki:
  • Reabams (931.-915. g.p.m.ē.)
  • Abijams (915.-912. g.p.m.ē.)
  • Asa (912.-871. g.p.m.ē.)
  • Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.)
  • Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.)
  • Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.)
  • Atalija (841.-835. g.p.m.ē.)
  • Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.)
  • Amazija (796.-776. g.p.m.ē.)
  • Uzija (776.-736. g.p.m.ē.)
  • Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.)
  • Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.)
  • Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.)
  • Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.)
  • Amons (642.-640. g.p.m.ē.)
  • Josija (640.-609. g.p.m.ē.)
  • Jeoazs (609. g.p.m.ē.)
  • Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.)
  • Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.)
  • Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-VI gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas valsts vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu