Jūdu valsts

Jūdejas valsts

pastāv:	928.-722. g.p.m.ē. 9152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta:	Jeruzaleme
valdnieki:	Davidīdu dinastija: Reabams (931.-915. g.p.m.ē.) Abijams (915.-912. g.p.m.ē.) Asa (912.-871. g.p.m.ē.) Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.) Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.) Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.) Atalija (841.-835. g.p.m.ē.) Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.) Amazija (796.-776. g.p.m.ē.) Uzija (776.-736. g.p.m.ē.) Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.) Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.) Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.) Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.) Amons (642.-640. g.p.m.ē.) Josija (640.-609. g.p.m.ē.) Jeoazs (609. g.p.m.ē.) Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.) Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.) Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
	Hasmoneju dinastija: Matatija (170.-166. g.p.m.ē.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts. 332.-312. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province. 312.-152. g.p.m.ē. Sīrijas valsts province. 152. g.p.m.ē. t.s. Hasmoneju sacelšanās rezultātā izveidoja savu valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 6. gadam Romas vasaļvalsts, līdz 76. gadam autonomija.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
• «Chronology». Jewish Encyclopedia.

---

• Дубнов С.М. Краткая история евреев.
• «Хронология» в Электронной еврейской энциклопедии