Atšķirības starp "Jaunie laiki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aizvēsture''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam no [[Humānisms|humānisma]] ideju un [[Renesanse]]s rašanās Rietumeiropā XV gs. beigām līdz XVIII gs. beigām ([[Lielā franču revolūcija|Lielajai franču revolūcijai]]). Laika posmam raksturīgi [[ticības kari]] ([[Reformācija]]), [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]], centralizētu valstu, [[Absolūtisms|absolūtisma]] veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, [[Feodālisms|feodālo]] attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā. | + | '''Aizvēsture''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam no [[Humānisms|humānisma]] ideju un [[Renesanse]]s rašanās Rietumeiropā XV gs. beigām līdz XVIII gs. beigām ([[Lielā franču revolūcija|Lielajai franču revolūcijai]]), jeb starp [[viduslaiki]]em un [[Jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]]. |
| + | |||
| + | Laika posmam raksturīgi [[ticības kari]] ([[Reformācija]]), [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]], centralizētu valstu, [[Absolūtisms|absolūtisma]] veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, [[Feodālisms|feodālo]] attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. augusts, plkst. 19.55
Aizvēsture - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam no humānisma ideju un Renesanses rašanās Rietumeiropā XV gs. beigām līdz XVIII gs. beigām (Lielajai franču revolūcijai), jeb starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem.
Laika posmam raksturīgi ticības kari (Reformācija), Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, centralizētu valstu, absolūtisma veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, feodālo attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Gudzuka A. Jauno laiku vēsture (metodisks līdzeklis). - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 80 lpp.
