Atšķirības starp "Jaunie laiki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jaunie laiki''' (vc. ''Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte'', kr. ''новое время'') - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam | + | '''Jaunie laiki''' (vc. ''Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte'', kr. ''новое время'') - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no [[Renesanse]]s uzplaukuma līdz [[Lielā franču revolūcija|Lielajai franču revolūcijai]], jeb periods starp [[viduslaiki]]em un [[Jaunākie laiki|jaunākajiem laikiem]]. |
Laika posmam raksturīgi [[ticības kari]] ([[Reformācija]]), [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]], centralizētu valstu, [[Absolūtisms|absolūtisma]] veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, [[Feodālisms|feodālo]] attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā. | Laika posmam raksturīgi [[ticības kari]] ([[Reformācija]]), [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]], centralizētu valstu, [[Absolūtisms|absolūtisma]] veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, [[Feodālisms|feodālo]] attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. augusts, plkst. 20.07
Jaunie laiki (vc. Frühe Neuzeit, Frühmoderne oder Neuere Geschichte, kr. новое время) - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam XVI-XVIII gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā no Renesanses uzplaukuma līdz Lielajai franču revolūcijai, jeb periods starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem.
Laika posmam raksturīgi ticības kari (Reformācija), Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, centralizētu valstu, absolūtisma veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, feodālo attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Gudzuka A. Jauno laiku vēsture (metodisks līdzeklis). - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 80 lpp.
