Jaunie laiki
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 9. augusts, plkst. 19.55, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Aizvēsture - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam no humānisma ideju un Renesanses rašanās Rietumeiropā XV gs. beigām līdz XVIII gs. beigām (Lielajai franču revolūcijai), jeb starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem.
Laika posmam raksturīgi ticības kari (Reformācija), Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, centralizētu valstu, absolūtisma veidošanās, pilsētu nostiprināšanās, feodālo attiecību pavājināšanās un sarežģīšanās, izmaiņas valsts varas un Baznīcas attiecībās. Kaut arī raksturiezīmes, kas šo vēstures periodu atšķir no citiem, raksturīgas tikai Rietumeiropai un Centrāleiropai, apzīmējumu lieto arī pasaules vēstures pamatperiodizācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Gudzuka A. Jauno laiku vēsture (metodisks līdzeklis). - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 80 lpp.
