Atšķirības starp "Kūrija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kūrija''' (lat. ''curia'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit ''kūrijas'' veidoja vienu [[Triba|tribu]]. Kopā Romas pilsētā bija 30 ''kūrijas''. Balsojot ''kūriju komīcijā'', katrai ''kūrijai'' bija viena balss. '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s ''kūriju'' un beidzot ar t.s. ''Vatikāna kūrija''. '''3.''' [[Senjors|Senjora]] padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. [[Karaļa kūrija]]).
+
'''Kūrija''' (lat. ''curia'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' sabiedrības pašorganizācijas veids [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit ''kūrijas'' veidoja vienu [[Triba|tribu]]. Kopā Romas pilsētā bija 30 ''kūrijas''. Balsojot ''kūriju komīcijā'', katrai ''kūrijai'' bija viena balss. '''2.''' [[Romas Katoļu Baznīca]]s teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar [[bīskapija]]s ''kūriju'' un beidzot ar t.s. ''Vatikāna kūriju''. '''3.''' [[Senjors|Senjora]] padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. [[Karaļa kūrija]]).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 20.05

Kūrija (lat. curia) - atkarībā no konteksta: 1. sabiedrības pašorganizācijas veids Senajā Romā, kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit kūrijas veidoja vienu tribu. Kopā Romas pilsētā bija 30 kūrijas. Balsojot kūriju komīcijā, katrai kūrijai bija viena balss. 2. Romas Katoļu Baznīcas teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar bīskapijas kūriju un beidzot ar t.s. Vatikāna kūriju. 3. Senjora padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. Karaļa kūrija).

Literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88. lpp.