Atšķirības starp "Kalīfs" versijām
(jauna lapa) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kalifs''', arī '''halifs''' (arābu: خليفة, ''kalīfa'') - [[Kalifāts|kalifāta]] valsts galva un visu [[musulmaņi|musulmaņu]] kopienu garīgais vadītājs. | + | '''Kalifs''', arī '''halifs''' (arābu: خليفة, ''kalīfa'') - [[Kalifāts|kalifāta]] valsts galva un visu [[musulmaņi|musulmaņu]] kopienu garīgais vadītājs. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda ''kalīfa'' (pēctecis, sūtnis, pārstāvis). Sākotnēji, pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves (632.), musulmaņu kopienas līderi sāka dēvēt par ''Dieva Pravieša pēctecis'' (''Khalifat ar-rasul Allah''), ko literatūrā pieņemts saīsināt kā ''kalifs''. Kalifa galvenais uzdevums bija [[Islams|islama]] izplatīšana pasaulē jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību pret „neticīgajiem”. Par kalifu varēja kļūt tikai arābs, [[kureišīts]] (Muhameda cilts), kuru vēlēšanās izraudzījās īpaša cilšu vecāko padome. Pēc pirmajiem četriem kalifiem ([[Abubakrs]], [[Omars ibn Alhatabs]], [[Otmans ibn Afans]] un [[Ali ibn Abutalibs]]) uz kalifa titulu pretendēja [[Omejādu dinastija|Omejādi]], [[Abasīdu dinastija|Abasīdi]] un [[Osmaņu dinastija|Osmaņi]] (1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu) kā arī dažādas citas dinastijas. |
| − | + | == Literatūra == | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == | ||
* Latviešu valodas vārdnīca: A—Ž / Atb. red. D. Guļevska. — Rīga: Avots, 1998, 356. lpp. | * Latviešu valodas vārdnīca: A—Ž / Atb. red. D. Guļevska. — Rīga: Avots, 1998, 356. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 15.10
Kalifs, arī halifs (arābu: خليفة, kalīfa) - kalifāta valsts galva un visu musulmaņu kopienu garīgais vadītājs. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda kalīfa (pēctecis, sūtnis, pārstāvis). Sākotnēji, pēc Muhameda nāves (632.), musulmaņu kopienas līderi sāka dēvēt par Dieva Pravieša pēctecis (Khalifat ar-rasul Allah), ko literatūrā pieņemts saīsināt kā kalifs. Kalifa galvenais uzdevums bija islama izplatīšana pasaulē jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību pret „neticīgajiem”. Par kalifu varēja kļūt tikai arābs, kureišīts (Muhameda cilts), kuru vēlēšanās izraudzījās īpaša cilšu vecāko padome. Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abubakrs, Omars ibn Alhatabs, Otmans ibn Afans un Ali ibn Abutalibs) uz kalifa titulu pretendēja Omejādi, Abasīdi un Osmaņi (1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu) kā arī dažādas citas dinastijas.
Literatūra
- Latviešu valodas vārdnīca: A—Ž / Atb. red. D. Guļevska. — Rīga: Avots, 1998, 356. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. / Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 641 lpp.
