Apskatīt Kalpi izejas kodu

'''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 60-70% no [[zemniecība]]s. Vidējā alga gadā bija 70 [[Rublis|rubļi]] (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām.

Alga - piemēram, Kalnmuižā (''Hofzumberg'' pie Tērvetes) muižā ap 1900. gadu kalpi saņem 42 rubļus gadā naudā, un "deputāti" (noteiktu uztura daudzumu "graudā"): 54 pudus rudzu, 46 - miežu, 6 - zirņu, 1 vecumu āboliņa, 2 vezumus siena, 2 - vasarāju salmu, bet ziemāju salmus cik vēlas (kūtsmēsli pieder muižai), nenoteiktu daudzumu kartupeļu, 1 asi malkas un 2 asis žagaru. Naudas izteiksmē tas viss bija aptuveni 250 rubļu vērtībā. "Deputātes" saņēma arī sievietes, taču mazākā apmērā. Neprecētajiem ēdienu gatavoja precētie. Zemnieku sētā kalps saņēma gadā 120-130 rubļus un tika barots "saimnieka maizē".

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.

[[Kategorija:Sociālās grupas]]