Atšķirības starp "Kalpi" versijām

Pašreizējā versija, 2020. gada 16. jūlijs, plkst. 17.39

Kalpi (angl. servants, vāc. Dienstleute, Knechte, kr. слуги) - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. Livonijā līdz XV gs. par kalpiem līdzās dreļļiem dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie saimniekiem. XIX gs. pirmajā pusē kalpi bija 60-70% no zemniecības. Vidējā alga gadā bija 70 rubļi (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē kalpi personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam kalpi nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus Kurzemes guberņas robežām.

Alga - piemēram, Kalnmuižā (Hofzumberg pie Tērvetes) muižā ap 1900. gadu kalpi saņem 42 rubļus gadā naudā, un "deputāti" (noteiktu uztura daudzumu "graudā"): 54 pudus rudzu, 46 - miežu, 6 - zirņu, 1 vecumu āboliņa, 2 vezumus siena, 2 - vasarāju salmu, bet ziemāju salmus cik vēlas (kūtsmēsli pieder muižai), nenoteiktu daudzumu kartupeļu, 1 asi malkas un 2 asis žagaru. Naudas izteiksmē tas viss bija aptuveni 250 rubļu vērtībā. "Deputātes" saņēma arī sievietes, taču mazākā apmērā. Neprecētajiem ēdienu gatavoja precētie. Zemnieku sētā kalps saņēma gadā 120-130 rubļus un tika barots "saimnieka maizē".

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.