Atšķirības starp "Kara komunisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] (arī [[LSPR]]) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņēmumu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība ar saukli "kas nestrādā, tam nebūs ēst", aizliegta privātā tirdzniecība ar maizi un labību, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
+
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] (arī [[LSPR]]) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] apstākļos.  
 +
 
 +
Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), rūpniecības uzņēmumu un [[Kooperatīvs|kooperatīvu]] nacionalizēšana; preču naudas attiecību samazināšana līdz minimumam, tās vietā ieviešot t.s. kartīšu sistēmu (pārtika un rūpniecības preces tika izsniegtas pret taloniem: partijas darbiniekiem to bija daudz, ierindas biedriem un iestāžu darbiniekiem mazāk, strādniekiem vēl mazāk, bet "buržujiem" vispār neizsniedza; rūpniecības nacionalizācija; pārtikas repartīcijas (visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jāatdod valstij); vispārējas darba klausības (klaušu) ieviešana utt. Tas totāli sagrāva jau tā kara nomocīto valsts ekonomiku – apstājās rūpniecība, tika paralizēta lauksaimniecība, sākās bads, kurā mira vairāki miljoni iedzīvotāju. Šī politika izrādījās neveiksmīga, tautsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 07.04

Kara komunisms (kr. военный коммунизм) - KSFPR (arī LSPR) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, pilsoņu kara apstākļos.

Izmantojot varas represīvo aparātu (Čeka, milicija un Sarkanā armija), rūpniecības uzņēmumu un kooperatīvu nacionalizēšana; preču naudas attiecību samazināšana līdz minimumam, tās vietā ieviešot t.s. kartīšu sistēmu (pārtika un rūpniecības preces tika izsniegtas pret taloniem: partijas darbiniekiem to bija daudz, ierindas biedriem un iestāžu darbiniekiem mazāk, strādniekiem vēl mazāk, bet "buržujiem" vispār neizsniedza; rūpniecības nacionalizācija; pārtikas repartīcijas (visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jāatdod valstij); vispārējas darba klausības (klaušu) ieviešana utt. Tas totāli sagrāva jau tā kara nomocīto valsts ekonomiku – apstājās rūpniecība, tika paralizēta lauksaimniecība, sākās bads, kurā mira vairāki miljoni iedzīvotāju. Šī politika izrādījās neveiksmīga, tautsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz NEP.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.
  • Svešvārdu vārdnīca. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951. - 174. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu