Atšķirības starp "Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
36. rindiņa: 36. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
'''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci [[Goldingena|Goldingenā]], savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci [[Mītava|Mītavā]]. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (''Sophie von Preußen''), kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Grobiņas novadu (kā sievas pūru) un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] (par samaksu). Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes [[Muižniecība|muižnieki]] brāļi Noldes, par ko hercogam bija jāsamaksā ar trimdu līdz pat viņa nāvei: 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī  tika pārapbedītas hercogu kapenēs.
+
'''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci [[Goldingena|Goldingenā]], savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci [[Mītava|Mītavā]]. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (''Sophie von Preußen''), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitu, kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] (par samaksu). Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes [[Muižniecība|muižnieki]] brāļi Noldes, par ko hercogam bija jāsamaksā ar trimdu līdz pat viņa nāvei: 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī  tika pārapbedītas hercogu kapenēs.
  
 
== Komentāri ==
 
== Komentāri ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 31. janvāris, plkst. 18.46

Vilhelms
Wilhelm von Kettler.jpg
Valda
  • 17.05.1587.-1596.

Kurzemes un Zemgales hercogistē

  • 1596.-1617.

hercogistes Kurzemes daļā

Sieva Sofija no Prūsijas
Bērni Jēkabs
dinastija Ketleru dinastija
Tēvs

Ketlers Gothards

Māte Anna no Meklenburgas
Dzimis 20.07.1574. Mītavā
Miris 17.08.1640.
Kulkuvā, Prūsijā
Kettler Wilhelm Wapen.png

Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (Sophie von Preußen), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitu, kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Piltenes apgabalu (par samaksu). Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc Prūsijas hercogistes parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes muižnieki brāļi Noldes, par ko hercogam bija jāsamaksā ar trimdu līdz pat viņa nāvei: 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs.

Komentāri

Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.


Priekštecis:
Fridrihs I
Kurzemes un Zemgales hercogs
1587.-1617.
Pēctecis:
Jēkabs


Resursi internetā par šo tēmu