Atšķirības starp "Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
40. rindiņa: 40. rindiņa:
 
[[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdrihs]] un Vilhelms. 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā.  
 
[[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdrihs]] un Vilhelms. 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā.  
  
1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (''Sophie von Preußen'', 1582.-1610.), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles it kā tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes [[Muižniecība|muižnieki]] brāļi [[Nolde]]s, par ko karalis Sigismunds III viņu atstādināja no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Kurzemes landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.<ref>Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.</ref> Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī  tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm).
+
1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (''Sophie von Preußen'', 1582.-1610.), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja [[Dzelzs ceplis|dzelzs cepļus]] Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), [[manufaktūras]], būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā hercoga gvardi mēģinājumā arestēt opozīcijas vadoņus Piltenes [[Muižniecība|muižnieku]] brāļus [[Nolde]]s, apšaudē nogalināja tos. Karalis Sigismunds III atstādināja Vilhelmu no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Kurzemes landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.<ref>Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.</ref> Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī  tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm).
  
 
== Komentāri ==
 
== Komentāri ==

Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. septembris, plkst. 18.10

Vilhelms
Wilhelm von Kettler.jpg
Valda
  • 17.05.1587.-1596.

Kurzemes un Zemgales hercogistē

  • 1596.-1617.

hercogistes Kurzemes daļā

Sieva Sofija no Prūsijas
Bērni Jēkabs
dinastija Ketleru dinastija
Tēvs

Ketlers Gothards

Māte Anna no Meklenburgas
Dzimis 20.07.1574. Mītavā
Miris 17.08.1640.
Kulkuvā, Prūsijā
Kettler Wilhelm Wapen.png

Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim.

Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. 1596. gadā Kalnamuižas palastā abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā.

1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (Sophie von Preußen, 1582.-1610.), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs cepļus Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), manufaktūras, būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc Prūsijas hercogistes parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā hercoga gvardi mēģinājumā arestēt opozīcijas vadoņus Piltenes muižnieku brāļus Noldes, apšaudē nogalināja tos. Karalis Sigismunds III atstādināja Vilhelmu no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.[1] Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm).

Komentāri

Vilihelma portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai XIX gs. beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas vecajā baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.


Priekštecis:
Gothards
Kurzemes un Zemgales hercogs
1587.-1642.
Pēctecis:
Jēkabs


Atsauces un skaidrojumi

  1. Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.

Resursi internetā par šo tēmu