Klebeki

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 17. janvāris, plkst. 06.53, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
baroni no 1779.

Baroni fon un Klebeki (vc. von und Baron Klebeck, kr. бароны фон Клебек), baroni Klebeki (vc. Baron Klebeck, kr. бароны Клебек) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes, Smoļenskas un Kalugas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir kāds Kurts Klebeks, kurš XV gs. ieradās Livonijā no Vestfālenes. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā.

1779. gadā Austrijas karavadonis, impērijas ģenerālis, feldcehmeistars Vilhelms Ernsts fon Klebeks (Feldzeugmeister Ernst Wilhelm Freiherr von Klebeck, 1729-1811) un tā brālis, Vendenes (mūsd. Cēsis) ordnungsrihters Karls Otto fon Klebeks (Karl Otto von Klebeck) sev un pēcnācējiem no Sv. Romas impērijas imperatora saņēma barona titulu. Krievijas impērijas lietvedībā tituls atzīts pirmo reizi 1794. gadā, kad gvardes kornets Ernsts Gideons Burhards fon Klebeks atvaļināšanas papīros nosaukts par baronu. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. šajā pašā gadā šī līnija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas-Japānas kara varonis, bruņukuģa "Петропавловск" mičmanis barons Nikolajs fon Klebeks (1880-1904).

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas policmeistars Johans fon Klebeks (kr. Иван Семенович Клебек; apbalvots ar IV šķiras Jura ordeni, IV škiras Vladimira ordeni, II un IIII šķiras Annas ordeni, u.c. apbalvojumiem); Praulienas dzimtkungs Ernsts Gideons barons Klebeks (Ernst Gideon Baron von Klebeck), kurš saviem zemniekiem, lai iespītētu toreizējam ģenerālgubernatoram marķīzam Pauluči, devis itāliskus uzvārdus (Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant', etc.).

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Lazdonas, Praulienas (Praulen), Ozolmuiža (Eckhofhen/Paulsgnades) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Upelnieks Kr. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2., 270. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu