Atšķirības starp "Knorres-Knoringi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Knorre_oder_Knorring_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Knorres vai | + | fon '''Knorres vai Knorringi''' (vc. ''von Knorre oder Knorring'', kr. ''фон Кнорре-Кнорринг'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Zviedrijas karalistē, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti izplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvēti par "Knorringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs Knorre (''Heinrich Knorre''), kurš 1441. gadā saņēma sešu [[Arkls|arklu]] lēni Pelčos (''Pelzen'') Kurzemē kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[vasalis]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1867. gadā Knorres-Knoringi tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1720. gadā fon Knorringi kļuva par Zviedrijas karalistes [[Barons|baroniem]]. Johanns von Knorrings (''Johann von Knorring'') 1566. gadā saņēma no Dānijas karaļa lēni Sāmsalā, aizsākot Knoringu no Pedatses (''Knorring a. d. H. Peddast'') līniju, kas 1741. gadā ierakstīti Sāmsalas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, taču iznīka 1788. gadā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas virsnieks, Kurzemes vicegubernators Johans fon Knorrings (''Göran Johan von Knorring'', 1657–1726); Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorrings (''Gotthard Johann von Knorring'', kr. ''Богдан Фёдорович Кнорринг'', 1744–1825), Gruzijas bubernators (1801–1803), ģenerālis Karls fon Knorrings ('Carl Heinrich von Knorring'', kr. ''Карл Фёдорович Кнорринг'', 1746–1820); krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorrings (''Александр Владимирович Кнорринг'', 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorrings (Woldemar von Knorring'', ''Владимир Карлович, барон Кнорринг'', 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (''Sofia Margareta "Sophie" von Knorring'', 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorrings (''Владимир Романович, барон Кнорринг'', 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (''Военно-политический совет Западной России'') priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorrings (''Ludwig von Knorring''); dzejniece Irina fon Knoringa (''Ирина Николаевна Кнорринг'', 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorrings (''Николай Николаевич Кнорринг'', 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knorringa (''Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг'', 1887-1978). |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Torsten G. Aminoff, Pontus Möller. Genealogiska Knorringproblem. // Genealogiska Samfundets i Finland Arsskrift. 38, 1965, S. 23–92. | ||
| + | * Torsten G. Aminoff. Engren v. Knorring i Ryssland. // Gentes Finlandiae. 1, 1966, S. 63–65. | ||
| + | * Torsten G. Aminoff. Johann Knorring till Peddast. // .Gentes Finlandiae. 2, 1973, S. 42–58. | ||
| + | * Die eisfeldische Familie v. Knorr. // Deutsches Adelsblatt. 15, 1897, S. 802–803. | ||
| + | * Eduard von Fircks. Das Testament des Heinrich Knor v. 1586. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1896, Mitau 1898, S. 1–3. | ||
| + | * Alexander von Rhaden: Zum Wappen der Familie Knorring. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1905/06, Mitau 1908, S. 320. | ||
| + | * Levin von Wintzingerode-Knorr: Die Freiherren v. Knorr auf Sollstedt. Wende 1890. // Mühlhäuser Heimatblätter. 1938, Nr. 7–9 (Beilage zum Mühlhäuser Anzeiger) | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 26. janvāris, plkst. 16.51
fon Knorres vai Knorringi (vc. von Knorre oder Knorring, kr. фон Кнорре-Кнорринг) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Zviedrijas karalistē, Somijas lielhercogistē un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Tā kā uzvārds "Knorr" ir ļoti izplatīts vācu valodas vidē, biežāk tika dēvēti par "Knorringiem". Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Heinrihs Knorre (Heinrich Knorre), kurš 1441. gadā saņēma sešu arklu lēni Pelčos (Pelzen) Kurzemē kā Vācu ordeņa vasalis. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1867. gadā Knorres-Knoringi tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1720. gadā fon Knorringi kļuva par Zviedrijas karalistes baroniem. Johanns von Knorrings (Johann von Knorring) 1566. gadā saņēma no Dānijas karaļa lēni Sāmsalā, aizsākot Knoringu no Pedatses (Knorring a. d. H. Peddast) līniju, kas 1741. gadā ierakstīti Sāmsalas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, taču iznīka 1788. gadā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas virsnieks, Kurzemes vicegubernators Johans fon Knorrings (Göran Johan von Knorring, 1657–1726); Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis Gothards fon Knorrings (Gotthard Johann von Knorring, kr. Богдан Фёдорович Кнорринг, 1744–1825), Gruzijas bubernators (1801–1803), ģenerālis Karls fon Knorrings ('Carl Heinrich von Knorring, kr. Карл Фёдорович Кнорринг, 1746–1820); krievu-turku kara (1877-1878) varonis ģenerālis Aleksandrs fon Knorrings (Александр Владимирович Кнорринг, 1822-1882); infantērijas ģenerālis barons Voldemārs fon Knorrings (Woldemar von Knorring, Владимир Карлович, барон Кнорринг, 1784-1864); zviedru rakstniece Sofija fon Knoringa (Sofia Margareta "Sophie" von Knorring, 1797-1848); ģenerālleitnants barons Voldemārs fon Knorrings (Владимир Романович, барон Кнорринг, 1861—1938); Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет Западной России) priekšsēdētājs Ludvigs fon Knorrings (Ludwig von Knorring); dzejniece Irina fon Knoringa (Ирина Николаевна Кнорринг, 1906-1943); vēsturnieks Nokolajs Knorrings (Николай Николаевич Кнорринг, 1880-1967); zinātniece, botāniķe Olga fon Knorringa (Ольга Эвертовна фон Кнорре-Кнорринг, 1887-1978).
Literatūra par šo tēmu
- Torsten G. Aminoff, Pontus Möller. Genealogiska Knorringproblem. // Genealogiska Samfundets i Finland Arsskrift. 38, 1965, S. 23–92.
- Torsten G. Aminoff. Engren v. Knorring i Ryssland. // Gentes Finlandiae. 1, 1966, S. 63–65.
- Torsten G. Aminoff. Johann Knorring till Peddast. // .Gentes Finlandiae. 2, 1973, S. 42–58.
- Die eisfeldische Familie v. Knorr. // Deutsches Adelsblatt. 15, 1897, S. 802–803.
- Eduard von Fircks. Das Testament des Heinrich Knor v. 1586. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1896, Mitau 1898, S. 1–3.
- Alexander von Rhaden: Zum Wappen der Familie Knorring. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik. 1905/06, Mitau 1908, S. 320.
- Levin von Wintzingerode-Knorr: Die Freiherren v. Knorr auf Sollstedt. Wende 1890. // Mühlhäuser Heimatblätter. 1938, Nr. 7–9 (Beilage zum Mühlhäuser Anzeiger)
