Kols Helmūts

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 19. oktobris, plkst. 09.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Kols Helmūts''' (''Helmut Josef Michael Kohl'', *1930.) - ''Kristīgo demokrātu apvienības'' (KDS - vāc. CDU) vadītājs, Vācijas kanclers 16 gadus, no 1982. līdz 19...)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kols Helmūts (Helmut Josef Michael Kohl, *1930.) - Kristīgo demokrātu apvienības (KDS - vāc. CDU) vadītājs, Vācijas kanclers 16 gadus, no 1982. līdz 1998. gadam. Vācijas vadītājs atkalapvienošanās procesa laikā pēc Berlīnes mūra (Berlin Wall) krišanas 1989. gadā. Māstrihtas līguma iniciators, veidojot ciešu sadarbību ar Francijas prezidentu Miterānu (Francois Mitterand) 1991. gadā. Dzimis 1930. gada 3. aprīlī Ludvigshāfenā, Hansa un Cecīlijas Kolu ģimenē. 1950. gadā sācis studēt jurisprudenci Frankfurtes universitētē, bet pēc gada mainīja augstskolu, uzsākdams sociālo zinātņu studijas Heidelbergas universitātē. 1958. gadā saņēma maģistra grādu (zinātniskā darba tēma: "Pfalcas politiskā attīstība un partiju atdzimšana pēc 1945. gada") un sāka strādāt par Ludvigshāfenas tēraudliešanas rūpnīcas direktora asistentu. No 1959. gada referents "Ķīmijas rūpniecības savienībā". 1960. gadā apprecējās ar tulku Hannelori Renneri (Hannelore Renner, 1933.-2005.). Ģimenē divi dēli. 2005. gada jūlijā viņa sieva Hannelore izdarīja pašnāvību, nespējot cīnīties ar neārstējamu ādas slimību. 2008. gada 8. maijā Heidelbergā Helmūts apprecējās otru reizi, ar 43 gadus veco Maiku Rihteri.

Komentāri

1946. gadā iestājies Kristīgo demokrātu apvienībā. Politisko karjeru viņš uzsāka reģionālā līmenī, 1954. gadā kļūdams par Reinlandes-Pfalcas federālās zemes KDS jaunatnes organizācijas priekšsēdētāja vietnieku. 1955. gadā - Reinlandes-Pfalcas federālās zemes KDS valdes loceklis, 1963. gadā KDS frakcijas priekšsēdētājs Reinlandes-Pfalcas federālās zemes landtāgā, no 1966. līdz 1973. gadam Reinlandes-Pfalcas federālās zemes KDS priekšsēdētājs, no 1966. gada KDS federālās valdes loceklis, 1969. gadā kļuva par KDS priekšsēdētāja vietnieku, bet kopš 1973. gada bija KDS priekšsēdētājs. 1969. gadā kļuva par Reinlandes-Pfalcas federālās zemes premjerministru (1969.-1976.). Kā opozīcijas vadītājs pēc neveiksmīgajām vēlēšanām 1976. gadā, Kols 1982. gadā tika ievēlēts par Rietumvācijas Kancleru, kad Brīvās Demokrātijas partija kļuva par Kristīgo Demokrātu Apvienības sabiedroto. 1990. gadā Kols iesaistījās Vācijas apvienošanā, un kad tā beidzot tika īstenota, viņš kļuva par pirmo pēckara apvienotās Vācijas Kancleru. 1998. gadā Kols vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātam Gerhardam Šrēderam.

1998. gadā ES sammitā Vīnē Kols tika iecelts par “Eiropas goda pilsoni” (līdz šim vienīgais šā titula ieguvējs bija Monē Žans (Jean Monnet) 1974. gadā.

Resursi internetā par šo tēmu