Atšķirības starp "Komandors" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Komandors''' (no lat. ''commendator'' - "komandieris", no lat. ''commendare'' - "ieteikt, uzticēt"; fr. ''commandeur'', angl. ''commandeur, commander'', vāc. ''Kommodore'') - atkarībā no konteksta:
 
'''Komandors''' (no lat. ''commendator'' - "komandieris", no lat. ''commendare'' - "ieteikt, uzticēt"; fr. ''commandeur'', angl. ''commandeur, commander'', vāc. ''Kommodore'') - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' Zemākā pakāpe [[Mūku ordeņi|reliģisko]] un [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku-bruņinieku ordeņu]] augstākās vadības hierarhijā ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] - [[komturs]]). Ordeņa pils komandants un/vai administratīvā pārvaldes iecirkņa - [[komandoreja]]s, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja tā jurisdikcijā esošos zemniekus, amatniekus, tirgotājus un [[Vasalis|vasaļus]], varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). ''Komandoram'' arīdzan bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa dzeltena). To amatā iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai [[ordeņa kapituls]]. ''Komandors'' vadīja komandorejas militāro un saimniecisko dzīvi. Gādāja par ordeņa brāļu, pils garnizona un komandorejas karaspēka apbruņojumu, apģērbu, - kara gadījumā bija komandorejas izvirzītās militārās vienības komandieris, pakļauts [[Landmaršals|landmaršala]] komandai un cīņās gāja pats ar savas komandorejas karogu. Vadīja brāļu sapulces - [[Konvents|konventus]] un ietilpa [[Virskapituls|virskapitula]] sastāvā.
 
* '''1.''' Zemākā pakāpe [[Mūku ordeņi|reliģisko]] un [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku-bruņinieku ordeņu]] augstākās vadības hierarhijā ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] - [[komturs]]). Ordeņa pils komandants un/vai administratīvā pārvaldes iecirkņa - [[komandoreja]]s, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja tā jurisdikcijā esošos zemniekus, amatniekus, tirgotājus un [[Vasalis|vasaļus]], varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). ''Komandoram'' arīdzan bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa dzeltena). To amatā iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai [[ordeņa kapituls]]. ''Komandors'' vadīja komandorejas militāro un saimniecisko dzīvi. Gādāja par ordeņa brāļu, pils garnizona un komandorejas karaspēka apbruņojumu, apģērbu, - kara gadījumā bija komandorejas izvirzītās militārās vienības komandieris, pakļauts [[Landmaršals|landmaršala]] komandai un cīņās gāja pats ar savas komandorejas karogu. Vadīja brāļu sapulces - [[Konvents|konventus]] un ietilpa [[Virskapituls|virskapitula]] sastāvā.
* '''2.''' Virsnieka dienesta pakāpe (augstāks par [[Kapteinis|kapteini]], bet zemāks par [[Kontradmirālis|kontradmirāli]]) dažu valstu kara flotē vai gaisa kara flotē. Pirmo reizi šī pakāpe parādās ap 1652. gadu nīderlandiešu flotē (uzticot ''komandoriem'' [[eskadra]]s komandēšanu, kas līdz tam tika ļauts tikai [[Admirālis|admirāļiem]]).
+
* '''2.''' [[Kolonija]]s [[Garnizons|garnizona]] [[komandants]].
* '''4.''' [[Kolonija]]s [[Garnizons|garnizona]] [[komandants]].
+
* '''3.''' [[Francijas Goda leģions|Francijas Goda leģiona]] virsnieks (''Commandeur Légion d'honneur'').
* '''5.''' [[Francijas Goda leģions|Francijas Goda leģiona]] virsnieks (''Commandeur Légion d'honneur'').
+
* '''4.''' Jahtkluba priekšnieks (angl. ''commodore''). Pirmo reizi nosaukums ieviests 1891. gadā Ķīles ķeizariskajā jahtklubā (''Kieler Kaiserlicher Yacht Club'').
* '''6.''' Jahtkluba priekšnieks (angl. ''commodore''). Pirmo reizi nosaukums ieviests 1891. gadā Ķīles ķeizariskajā jahtklubā (''Kieler Kaiserlicher Yacht Club'').
 
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī: [[komodors]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
* [http://www.history.navy.mil/trivia/triv4-5k.htm Commodore - The Origin of the Ranks and Rank Insignia Now Used by the United States Armed Forces.]
 
----
 
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc3p/160302 Командор - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc3p/160302 Командор - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article063165.html Значение слова "Командор" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article063165.html Значение слова "Командор" в Большой Советской Энциклопедии]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. septembris, plkst. 14.23

Komandors (no lat. commendator - "komandieris", no lat. commendare - "ieteikt, uzticēt"; fr. commandeur, angl. commandeur, commander, vāc. Kommodore) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Zemākā pakāpe reliģisko un mūku-bruņinieku ordeņu augstākās vadības hierarhijā (Teitoņu ordenī - komturs). Ordeņa pils komandants un/vai administratīvā pārvaldes iecirkņa - komandorejas, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja tā jurisdikcijā esošos zemniekus, amatniekus, tirgotājus un vasaļus, varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). Komandoram arīdzan bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa dzeltena). To amatā iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai ordeņa kapituls. Komandors vadīja komandorejas militāro un saimniecisko dzīvi. Gādāja par ordeņa brāļu, pils garnizona un komandorejas karaspēka apbruņojumu, apģērbu, - kara gadījumā bija komandorejas izvirzītās militārās vienības komandieris, pakļauts landmaršala komandai un cīņās gāja pats ar savas komandorejas karogu. Vadīja brāļu sapulces - konventus un ietilpa virskapitula sastāvā.
  • 2. Kolonijas garnizona komandants.
  • 3. Francijas Goda leģiona virsnieks (Commandeur Légion d'honneur).
  • 4. Jahtkluba priekšnieks (angl. commodore). Pirmo reizi nosaukums ieviests 1891. gadā Ķīles ķeizariskajā jahtklubā (Kieler Kaiserlicher Yacht Club).

Skat. arī: komodors

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu