Apskatīt Konsistorija izejas kodu

'''Konsistorija''' (lat. ''consistorium'' - padome; apspriežu telpa, no ''consistere'' - stāvēt kopā) - atkarībā no konteksta: 
* '''1.''' [[Imperators|Imperatora]] slepenā padome [[Romas valsts|Senajā Romā]] tieslietās un valsts pārvaldes administratīvajos jautājumos t.s. ''impērijas laikā'' (28. g.p.m.ē. - 476. g.).
* '''2.''' [[Kardinālu kolēģija|Svētās Kardinālu kolēģija]]s kopsapulce [[Pāvests|pāvesta]] vadībā. Pirmās ziņas par šādām sapulcēm ir no IX gs. pirmās puses, bet no XI gs., konsistorija ir jau stabils pāvesta padomdevējs, kas palīdzēja pārvaldīt Baznīcu. No 1588. gada, tas ir - no [[Romas kūrija]]s izveidošanas, - konsistorijas loma samazinājās un tikšanās notika retāk. Pārsvarā konsistorijas notika vienā no pāvesta rezidencēm, bet pēc 1870. gada – tikai Vatikānā. Ārkārtas (publisku) konsistoriju pāvests sasauc, lai pārrunātu visaktuālākās Baznīcas lietas, kā arī, lai piemēram, pārrunātu jaunu kardinālu kandidatūras, un tajā piedalās visi kardināli (izņemot tos, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar ierasties). Parastās konsistorijās (slēgtas) piedalās visi kardināli, kuri uz doto brīdi atrodas Romā, bet pāvests lūdz, atklājot sapulci, lai kardināli kā viņa vistuvākie padomdevēji, izteiktos par svarīgākajām problēmām (jaunu kardinālu, bīskapu vai citu amatpersonu iecelšanu, jaunu [[Diecēze|diecēžu]] izveidošanu un tml. jaut.). Ja konsistorija saistīta ar svinīgu notikumu (piemēram, jaunu kardinālu iecelšana), tad šādaim konsistorijai ir publisks raksturs: tiek aicināti arī citi Baznīcas hierarhi un pat laji; uz šādām sapulcēm ierodas arī diplomātiskais korpuss un delegācijas no diecēzēm, no kurām nāk jauni kardināli, kā arī to ģimenes.
* '''3.''' [[Evanģēliski luteriskā Baznīca|Evanģēliski luteriskās Baznīcas]] administratīvās pārvaldes institūcija, izveidojās [[Reformācija]]s laikā vācu zemēs. Mūsdienu Latvijas teritorijā darbojušās 3 ''konsistorijas'': Rīgas pilsētas konsistorija (1577.-1890.), Vidzemes konsistorija (1633.-1922.) un Kurzemes konsistorija (1636.-1920.), kuru kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (XVI gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c.
* '''4.''' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[eparhija]]s [[Arhierejs|arhierejam]] pakļauta administratīva Baznīcas pārvaldes iestāde ar administratīvajām un tiesas funkcijām Baznīcas ietvaros.

Skat. arī: [[virskonsistorija]]

== Literatūra ==

* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 179. lpp.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120327&db_id=2 Kurzemes konsistorijas fonda kartiņa LVVA]
* [http://www.katedrale.lv/index.php?id=3107 Oskars Jabloņskis OP. Kardināli – īss ieskats vēsturē un mūsdienās. // kadedrale.lv]

[[Kategorija:Kristietība]]
[[Kategorija:Protestantisms]]
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]