Atšķirības starp "Konstitūcija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Konstitūcija''' (no lat. ''constituere'' - "nodibināt, iekārtot, sakārtot"), arī '''satversme''' jeb '''pamatlikums''' - jaunajos laikos valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas nosaka valsts sabiedrisko, politisko iekārtu, valsts varas institūciju izveidošanas un darbības pamatprincipus, vēlēšanu sistēmu (ja tāda ir), pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus, u.c. valsts uzbūves pamatprincipus. Par senākajām tiek uzskatītas 1776. gadā britu kolonijās Ziemeļamerikā pieņemtās ''konstitcijas'', savukārt eiropā pirmo ''konstitūciju'' pieņēma 1791. gadā Francijā.
 
'''Konstitūcija''' (no lat. ''constituere'' - "nodibināt, iekārtot, sakārtot"), arī '''satversme''' jeb '''pamatlikums''' - jaunajos laikos valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas nosaka valsts sabiedrisko, politisko iekārtu, valsts varas institūciju izveidošanas un darbības pamatprincipus, vēlēšanu sistēmu (ja tāda ir), pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus, u.c. valsts uzbūves pamatprincipus. Par senākajām tiek uzskatītas 1776. gadā britu kolonijās Ziemeļamerikā pieņemtās ''konstitcijas'', savukārt eiropā pirmo ''konstitūciju'' pieņēma 1791. gadā Francijā.
 +
 +
'''Oktroētā konstitūcija''' (no fr. ''octroyer'' - "dāvāt, piešķirt") - nevis pilsoņu vēlētu priekšstāvju izstrādāta un pieņemta, bet gan [[Monarhs|monarha]] v.c. vienpersoniska valsts vadītāja izdota ''konstitūcija''.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. marts, plkst. 06.05

Konstitūcija (no lat. constituere - "nodibināt, iekārtot, sakārtot"), arī satversme jeb pamatlikums - jaunajos laikos valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas nosaka valsts sabiedrisko, politisko iekārtu, valsts varas institūciju izveidošanas un darbības pamatprincipus, vēlēšanu sistēmu (ja tāda ir), pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus, u.c. valsts uzbūves pamatprincipus. Par senākajām tiek uzskatītas 1776. gadā britu kolonijās Ziemeļamerikā pieņemtās konstitcijas, savukārt eiropā pirmo konstitūciju pieņēma 1791. gadā Francijā.

Oktroētā konstitūcija (no fr. octroyer - "dāvāt, piešķirt") - nevis pilsoņu vēlētu priekšstāvju izstrādāta un pieņemta, bet gan monarha v.c. vienpersoniska valsts vadītāja izdota konstitūcija.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 187. lpp.