Atšķirības starp "Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”''' - izveidota 1907. gadā kā [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s (RLC) veikals, kura uzdevums bija apgādāt lauksaimniecības biedrības un individuālos zemniekus ar ražošanas piederumiem. Veikals apvienoja 74 [[lauksaimniecības biedrība]]s un aptuveni 88 biedrus veicinātājus,
+
'''Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”''' - izveidota 1907. gadā kā [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s (RLC) veikals, kura uzdevums bija apgādāt lauksaimniecības biedrības un individuālos zemniekus ar ražošanas piederumiem. Veikals apvienoja 74 [[lauksaimniecības biedrība]]s un aptuveni 88 biedrus veicinātājus, kuriem nebija balsstiesību. 1911. gadā šo kooperatīvo lielveikalu pārveidoja par savienību, kas darbojās ka patstāvīga juridiska persona ar Zemkopības ministra apstiprinātiem statūtiem. Par biedriem ar vienlīdzīgām tiesībām varēja būt gan juridiskas, gan fiziskas personas un savienība tika veidota kā jaukta tipa kooperatīvs. Statūtos saglabājās saistības ar RLC. 1913. gadā izveidoja īpaša nodaļa koppienotavu ierīkošanai un zemnieku apgādāšanai ar sēklu, lauksaimniecības mašīnām u.c. saimniecībai nepieciešamo. Novembrī tika dibināta “Konzuma” Centrālā patērētāju biedrība, nolūkā apvienot patērētāju biedrības un gādāt tām patēriņa preces. 1915. gadā "Konzuma" pārvalde pārcēlās uz Valku, bet daļu uzkrājumu pārveda uz Iekškrieviju, atverot “Konzuma” nodaļas Maskavā un Pleskavā. Līdz 1917. gadam “Konzums” apgādāja ar pārtiku Vidzemes iedzīvotājus, daļēji to ievedot no Krievijas. Gada beigās “Konzums” un tā Centrālā patērētāju biedrība apvienoja 77 lauksaimniecības biedrības, 17 patērētāju biedrības, 13 koppienotavas, 18 [[krājaizdevu sabiedrība]]s un 185 privātpersonas. 1917. gadā, izmantojot [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja ''Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums”'' (1918. gadā jaunos statūtus reģistreja Rīgas apgabaltiesā). Par biedriem varēja kļūt tikai kooperatīvi. Biedru kopsapulce ievēlēja 21 locekļa padomi (pec 1932. gada – 15 locekļu) un 6 locekļu valdi. Uz pilnsapulcēm kooperatīvi savus pārstāvjus sūtīja atkarībā no iemaksato paju daudzuma (ne vairāk par 4). Katram pārstavim bija viena balss. Par savienības saistībām biedri atbildēja ar savām pajām un papildu atbildību, kas noteikta atkarībā no iemaksāto paju summas. Bez pamatpajas kooperatīviem bija jāiemaksā arī papildpajas, atkarībā no savu iepirkumu apjoma. Par savienības biedriem kļuva 77 [[lauksaimniecības biedrība]]s, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 [[piensaimnieku sabiedrība]]s. 1919. gadā ar [[LSPR]] valdības rīkojumu “Konzums” un [[Latviešu patērētāju biedrību savienīb]]a tika apvienotas jaunā savienībā – ''Proletariskās kooperācijas savienībā'', - taču jau pēc pusgada savu darbību atjaunoja. Līdz 1931. gadam “Konzuma" Kopdarbības nodaļa apmācīja kooperatīvu administrāciju darbiniekus, rīkoja kursus un praktiskās nodarbības, izdeva specializēto literatūru, veica revīzijas, palīdzēja, izstrādāja paraugstatūtus, darbvedības un grāmātvedības veidlapas, izdeva kooperacijas laikrakstu “Kopdarbiba” u.tml. - šim darbam “Konzums” kopumā iztērēja vairāk nekā 550 000 latus, kā arī izveidoja apjomīgu kooperacijas bibliotēku.
kuriem nebija balsstiesību. 1911. gadā šo kooperatīvo lielveikalu pārveidoja par savienību, kas darbojās ka patstāvīga juridiska persona ar Zemkopības ministra apstiprinātiem statūtiem. Par biedriem ar vienlīdzīgām tiesībām varēja būt gan juridiskas, gan fiziskas personas un savienība tika veidota kā jaukta tipa kooperatīvs. Statūtos saglabājās saistības ar RLC. 1913. gadā izveidoja īpaša nodaļa koppienotavu ierīkošanai un zemnieku apgādāšanai ar sēklu, lauksaimniecības mašīnām u.c. saimniecībai nepieciešamo. Novembrī tika dibināta “Konzuma” Centrālā patērētāju biedrība, nolūkā apvienot patērētāju biedrības un gādāt tām patēriņa preces. 1915. gadā "Konzuma" pārvalde pārcēlās uz Valku, bet daļu uzkrājumu pārveda uz Iekškrieviju, atverot “Konzuma” nodaļas Maskavā un Pleskavā. Līdz 1917. gadam “Konzums” apgādāja ar pārtiku Vidzemes iedzīvotājus, daļēji to ievedot no Krievijas. Gada beigās “Konzums” un tā Centrālā patērētāju biedrība apvienoja 77 lauksaimniecības biedrības, 17 patērētāju biedrības, 13
 
koppienotavas, 18 [[krājaizdevu sabiedrība]]s un 185 privātpersonas. 1917. gadā, izmantojot [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja ''Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums”'' (1918. gadā jaunos statūtus reģistreja Rīgas apgabaltiesā). Par biedriem varēja kļūt tikai kooperatīvi. Biedru kopsapulce ievēlēja 21 locekļa padomi (pec 1932. gada – 15 locekļu) un 6 locekļu valdi. Uz pilnsapulcēm kooperatīvi savus pārstāvjus sūtīja atkarībā no iemaksato paju daudzuma (ne vairāk par 4). Katram pārstavim bija viena balss. Par savienības saistībām biedri atbildēja ar savām pajām un papildu atbildību, kas noteikta atkarībā no iemaksāto paju summas. Bez pamatpajas kooperatīviem bija jāiemaksā arī papildpajas, atkarībā no savu iepirkumu apjoma. Par savienības biedriem kļuva 77 [[lauksaimniecības biedrība]]s, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 [[piensaimnieku sabiedrība]]s. 1919. gadā ar [[LSPR]] valdības rīkojumu “Konzums” un [[Latviešu patērētāju biedrību savienīb]]a tika apvienotas jaunā savienībā – ''Proletariskās kooperācijas savienībā'', - taču jau pēc pusgada savu darbību atjaunoja.
 
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. marts, plkst. 09.07

Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums” - izveidota 1907. gadā kā Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības (RLC) veikals, kura uzdevums bija apgādāt lauksaimniecības biedrības un individuālos zemniekus ar ražošanas piederumiem. Veikals apvienoja 74 lauksaimniecības biedrības un aptuveni 88 biedrus veicinātājus, kuriem nebija balsstiesību. 1911. gadā šo kooperatīvo lielveikalu pārveidoja par savienību, kas darbojās ka patstāvīga juridiska persona ar Zemkopības ministra apstiprinātiem statūtiem. Par biedriem ar vienlīdzīgām tiesībām varēja būt gan juridiskas, gan fiziskas personas un savienība tika veidota kā jaukta tipa kooperatīvs. Statūtos saglabājās saistības ar RLC. 1913. gadā izveidoja īpaša nodaļa koppienotavu ierīkošanai un zemnieku apgādāšanai ar sēklu, lauksaimniecības mašīnām u.c. saimniecībai nepieciešamo. Novembrī tika dibināta “Konzuma” Centrālā patērētāju biedrība, nolūkā apvienot patērētāju biedrības un gādāt tām patēriņa preces. 1915. gadā "Konzuma" pārvalde pārcēlās uz Valku, bet daļu uzkrājumu pārveda uz Iekškrieviju, atverot “Konzuma” nodaļas Maskavā un Pleskavā. Līdz 1917. gadam “Konzums” apgādāja ar pārtiku Vidzemes iedzīvotājus, daļēji to ievedot no Krievijas. Gada beigās “Konzums” un tā Centrālā patērētāju biedrība apvienoja 77 lauksaimniecības biedrības, 17 patērētāju biedrības, 13 koppienotavas, 18 krājaizdevu sabiedrības un 185 privātpersonas. 1917. gadā, izmantojot Krievijas Pagaidu valdības pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums” (1918. gadā jaunos statūtus reģistreja Rīgas apgabaltiesā). Par biedriem varēja kļūt tikai kooperatīvi. Biedru kopsapulce ievēlēja 21 locekļa padomi (pec 1932. gada – 15 locekļu) un 6 locekļu valdi. Uz pilnsapulcēm kooperatīvi savus pārstāvjus sūtīja atkarībā no iemaksato paju daudzuma (ne vairāk par 4). Katram pārstavim bija viena balss. Par savienības saistībām biedri atbildēja ar savām pajām un papildu atbildību, kas noteikta atkarībā no iemaksāto paju summas. Bez pamatpajas kooperatīviem bija jāiemaksā arī papildpajas, atkarībā no savu iepirkumu apjoma. Par savienības biedriem kļuva 77 lauksaimniecības biedrības, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 piensaimnieku sabiedrības. 1919. gadā ar LSPR valdības rīkojumu “Konzums” un Latviešu patērētāju biedrību savienība tika apvienotas jaunā savienībā – Proletariskās kooperācijas savienībā, - taču jau pēc pusgada savu darbību atjaunoja. Līdz 1931. gadam “Konzuma" Kopdarbības nodaļa apmācīja kooperatīvu administrāciju darbiniekus, rīkoja kursus un praktiskās nodarbības, izdeva specializēto literatūru, veica revīzijas, palīdzēja, izstrādāja paraugstatūtus, darbvedības un grāmātvedības veidlapas, izdeva kooperacijas laikrakstu “Kopdarbiba” u.tml. - šim darbam “Konzums” kopumā iztērēja vairāk nekā 550 000 latus, kā arī izveidoja apjomīgu kooperacijas bibliotēku.

Resursi internetā par šo tēmu