Atšķirības starp "Korintas korita" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Attēli)
m
 
(10 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Corinthian.png|right|thumb|200px|VI gs.p.m.ē. beigas (Sicīlija)]]
+
[[Attēls:Corinthian.png|right|thumb|200px|VI gs. p.m.ē. beigas (Sicīlija)]]
'''Korintas korisa''' jeb '''doriešu korisa''' (gr. ''κόρυς κορινθίη'', angl. ''Kranoi, Corinthian helmet'', vāc. ''Korinthischer Helm'', kr. ''Коринфский шлем'') - viengabala kalta [[korisa]], slēgtu sprandu un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida [[Plimāža|plimāžu]] no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja [[hoplīti]] VII-V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā pilsētā tika attīstīta masveida šī tipa bruņucepuru izgatavošana.
+
'''Korintas korita''' jeb '''doriešu korita''' (gr. ''κόρυς Κορινθίη'', angl. ''Corinthian helmet'', vācu ''Korinthischer Helm'', kr. ''Коринфский шлем'') viengabala kalta [[korita]] ar slēgtu spranda un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida [[Plimāža|plimāžu]] no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja [[hoplīti]] VII–V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā [[Polisa|polisā]] pirmo reizi jau VIII gs. p.m.ē. beigās parādījās šis koritas tips. Sākotnēji tā tika veidota no divām daļām, kaut arī ir zināmi no vienas metāla plāksnes kalti eksemplāri. Vaigu sargi tika veidoti elastīgi, lai koritu varētu uzvilkt galvā, taču tā būtu arī pieguļoša. Šādu koritu miera apstākļos varēja ērti atbīdīt pakausī, atstājot seju atklātu. [[Hellada|Helladā]] šo koritas tipu pārstāja izmantot jau V gs. p.m.ē., taču Apenīnu pussalā to turpināja izmantot, radot jaunas modifikācijas. VI-IV gs. p.m.ē. paraugi saglabāja acu  spraugu vairāk kā dekoratīvu elementu, bet ar laiku tā vispār izzuda. Šo itāļu-Korintas tipu lietoja [[Romiešu leģions|Romas armijas]] apbruņojumā līdz m.ē. I gs. kā virsnieku bruņu elementu.
  
 
== Attēli ==
 
== Attēli ==
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
Attēls:Grieku_kivere.jpg|korisas dizaina evolūcija laika gaitā
+
Attēls:Grieku_kivere.jpg|koritas dizaina attīstība laika gaitā
Attēls:Amphora_warriors_Louvre_E866.jpg|uz vāzes (570.-565. g.p.m.ē.)
+
Attēls:Amphora_warriors_Louvre_E866.jpg|uz vāzes (570.–565. g. p.m.ē.)
Attēls:Corinthian_helmet_Louvre_Br4491.jpg|VI gs.p.m.ē.
+
Attēls:Corinthian_helmet_Louvre_Br4491.jpg|VI gs. p.m.ē.
 +
Attēls:Corinthian_helmet_1.jpg|V gs. p.m.ē.
 +
Attēls:Corinthian_helmet_2.jpg|V gs. p.m.ē.
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  

Pašreizējā versija, 2020. gada 28. maijs, plkst. 15.01

VI gs. p.m.ē. beigas (Sicīlija)

Korintas korita jeb doriešu korita (gr. κόρυς Κορινθίη, angl. Corinthian helmet, vācu Korinthischer Helm, kr. Коринфский шлем) – viengabala kalta korita ar slēgtu spranda un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida plimāžu no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja hoplīti VII–V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā polisā pirmo reizi jau VIII gs. p.m.ē. beigās parādījās šis koritas tips. Sākotnēji tā tika veidota no divām daļām, kaut arī ir zināmi no vienas metāla plāksnes kalti eksemplāri. Vaigu sargi tika veidoti elastīgi, lai koritu varētu uzvilkt galvā, taču tā būtu arī pieguļoša. Šādu koritu miera apstākļos varēja ērti atbīdīt pakausī, atstājot seju atklātu. Helladā šo koritas tipu pārstāja izmantot jau V gs. p.m.ē., taču Apenīnu pussalā to turpināja izmantot, radot jaunas modifikācijas. VI-IV gs. p.m.ē. paraugi saglabāja acu spraugu vairāk kā dekoratīvu elementu, bet ar laiku tā vispār izzuda. Šo itāļu-Korintas tipu lietoja Romas armijas apbruņojumā līdz m.ē. I gs. kā virsnieku bruņu elementu.

Attēli

Literatūra par šo tēmu

  • Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 198-199