Atšķirības starp "Korporatīvā valsts" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * U. v. Alemann, R.G. Heinze. Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. - Opladen, 1979 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. decembris, plkst. 16.15
Korporatīvā valsts (no lat. corporatio - apvienība) - valsts pārvaldes forma, autoritārisma paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, parlamenta likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. Pastāvēja Itālijā 1926.-1943. gados, kā arī Portugālē no 1933. gada u.c. Itālijā 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar Fašiju un korporāciju palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi korporatīvās valsts elementi tika izveidoti starpkaru periodā arī Vācijā, kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp.
- U. v. Alemann, R.G. Heinze. Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. - Opladen, 1979
