Atšķirības starp "Korporatīvā valsts" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Korporatīvā valsts''' (no lat. ''corporatio'' - apvienība) - valsts pārvaldes forma, [[Autoritārisms|autoritārisma]] paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, [[Parlaments|parlamenta]] likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. Pastāvēja [[Itālijas karaliste|Itālijā]] 1926.-1943. gados, kā arī Portugālē no 1933. gada u.c. Itālijā 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar [[Fašiju un korporāciju palāta|Fašiju un korporāciju]] palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi ''korporatīvās valsts'' elementi tika izveidoti starpkaru periodā arī [[Vācija|Vācijā]], kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus. | + | '''Korporatīvā valsts''' (no lat. ''corporatio'' - apvienība; angl. ''State corporatism'', kr. ''корпоративное государство'') - valsts pārvaldes forma, [[Autoritārisms|autoritārisma]] paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, [[Parlaments|parlamenta]] likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. Pastāvēja [[Itālijas karaliste|Itālijā]] 1926.-1943. gados, kā arī Portugālē no 1933. gada u.c. Itālijā 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar [[Fašiju un korporāciju palāta|Fašiju un korporāciju]] palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi ''korporatīvās valsts'' elementi tika izveidoti starpkaru periodā arī [[Vācija|Vācijā]], kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. decembris, plkst. 16.37
Korporatīvā valsts (no lat. corporatio - apvienība; angl. State corporatism, kr. корпоративное государство) - valsts pārvaldes forma, autoritārisma paveids vairākās Eiropas valstis XX gs. pirmajā pusē, un vairākās Austrumāzijas valstīs gadsimta vidū, kurai raksturīga pavalstnieku sadalīšana korporācijās pēc nodarbinātības kritērija, parlamenta likvidēšana un tā aizstāšana ar korporāciju pārstāvniecību. Pastāvēja Itālijā 1926.-1943. gados, kā arī Portugālē no 1933. gada u.c. Itālijā 1926.-1927. gados brīvās arodbiedrības piespiedu kārtā tika nomainītas ar valsts varas izveidotiem un kontrolētiem sindikātiem, kas plašāk apvienojās korporācijās kā valsts iestādēs, ar tiesībām regulēt un vadīt sindikātu darbu un to locekļu darba attiecības. 1939. gadā Itālijas parlamentu nomainīja ar Fašiju un korporāciju palātu, kuru veidoja Centrālās korporāciju padomes locekļi, partijas vadība un Ministru kabineta locekļi. Zināmi korporatīvās valsts elementi tika izveidoti starpkaru periodā arī Vācijā, kur izveidoja "darba fronti", "kultūras palātas" u.c. valstiskas organizācijas, kurās administratīvi iekļāva visus darbaspējīgos pavalstniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 213. lpp.
- U. v. Alemann, R.G. Heinze. Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. - Opladen, 1979
