Atšķirības starp "Kortesi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kortesi''' (sp. ''Las Cortes'' no ''corte'' - "galms"; angl. ''Cortes'', vāc.''Die Cortes'', fr.''Les Cortes'', kr. ''Кортесы'') - [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulces Pireneju pussalas valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s pārstāvji, vēlāk arī [[pilsonība]]s pārstāvji un brīvie [[zemniecība|zemnieki]] ([[Leonas karaliste|Leonā]] no 1188. g., [[Katalonijas karaliste|Katalonijā]] no 1218. g., [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijā]] no 1250. g., [[Portugāles karaliste|Portugālē]] no 1254. g., [[Aragonas karaliste|Aragonā]] no 1274. g., [[Navarras karaliste|Navarrā]] no 1300. g.). Pirmo reizi avotos kortesu sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme kortesiem bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja [[Monarhs|monarhu]] varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un [[Absolūtisms|absolūtisma]] iedibināšanās kortesu nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas kortesi tika atjaunoti XIX gs. - vispirms kā t.s. [[Kadisas kortesi]], tad kā Portugāles karalistes [[parlaments]] (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām).
+
'''Kortess''' (sp. ''Las Cortes'' no ''corte'' - "galms"; angl. ''Cortes'', vāc.''Die Cortes'', fr.''Les Cortes'', kr. ''Кортесы'') - [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulces Pireneju pussalas valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s pārstāvji, vēlāk arī [[pilsonība]]s pārstāvji un brīvie [[zemniecība|zemnieki]] ([[Leonas karaliste|Leonā]] no 1188. g., [[Katalonijas karaliste|Katalonijā]] no 1218. g., [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijā]] no 1250. g., [[Portugāles karaliste|Portugālē]] no 1254. g., [[Aragonas karaliste|Aragonā]] no 1274. g., [[Navarras karaliste|Navarrā]] no 1300. g.). Pirmo reizi avotos kortesu sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme kortesiem bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja [[Monarhs|monarhu]] varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un [[Absolūtisms|absolūtisma]] iedibināšanās kortesu nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas kortesi tika atjaunoti XIX gs. - vispirms kā t.s. [[Kadisas kortesi]], tad kā Portugāles karalistes [[parlaments]] (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām).
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 15. jūlijs, plkst. 15.37

Kortess (sp. Las Cortes no corte - "galms"; angl. Cortes, vāc.Die Cortes, fr.Les Cortes, kr. Кортесы) - kārtu pārstāvju sapulces Pireneju pussalas valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās bruņniecības un garīdzniecības pārstāvji, vēlāk arī pilsonības pārstāvji un brīvie zemnieki (Leonā no 1188. g., Katalonijā no 1218. g., Kastīlijā no 1250. g., Portugālē no 1254. g., Aragonā no 1274. g., Navarrā no 1300. g.). Pirmo reizi avotos kortesu sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme kortesiem bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja monarhu varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un absolūtisma iedibināšanās kortesu nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas kortesi tika atjaunoti XIX gs. - vispirms kā t.s. Kadisas kortesi, tad kā Portugāles karalistes parlaments (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu