Atšķirības starp "Krastkalns Andrejs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Andrejs Krastkalns''' (1868.-1939.) - jurists, sabiedrisks darbinieks, politiķis. | '''Andrejs Krastkalns''' (1868.-1939.) - jurists, sabiedrisks darbinieks, politiķis. | ||
| − | Dzimis 1868. gada 25. decembrī Nurmuižā. 1895. gadā absolvējis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti. Jurista prakse Rīgā, zvērināts advokāts. Ievēlēts Rīgas | + | Dzimis 1868. gada 25. decembrī Nurmuižā. 1895. gadā absolvējis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti. Jurista prakse Rīgā, zvērināts advokāts. Ievēlēts Rīgas pilsētas valdē (pirmais latvietis). Kopš 1904. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) priešsēdētāja vietnieks, pēc tam priekšsēdētājs (līdz 1919. gadam). Viens no biedrības jaunā nama būves iniciatoriem, aktīvi darbojās Zinību komisijā. 1. Pasaules kara laikā faktiski bijis Rīgas pilsētas galva. 1917.-1918. gadu mijā atbalstīja [[Baltijas valsts]] ideju un nepieciešamību atdalīties no Krievijas. 1918. gada rudenī devās uz Vāciju un Kurzemē atgriezās tikai 1919. gada pavasarī. Darbojās t.s. [[Niedras valdība|Niedras valdībā]]. Laikraksta "Baltijas Ziņas" līdzizdevējs. 2. [[Saeima]]s deputāts (darbojās Kristīgi nacionālās savienības frakcijā). Lielāko daļu sava īpašuma testamentā novēlējis RLB kultūras darbībai. Miris 1939. gada 14. februārī Rīgā. |
| − | |||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. marts, plkst. 06.24
Andrejs Krastkalns (1868.-1939.) - jurists, sabiedrisks darbinieks, politiķis.
Dzimis 1868. gada 25. decembrī Nurmuižā. 1895. gadā absolvējis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti. Jurista prakse Rīgā, zvērināts advokāts. Ievēlēts Rīgas pilsētas valdē (pirmais latvietis). Kopš 1904. gada Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priešsēdētāja vietnieks, pēc tam priekšsēdētājs (līdz 1919. gadam). Viens no biedrības jaunā nama būves iniciatoriem, aktīvi darbojās Zinību komisijā. 1. Pasaules kara laikā faktiski bijis Rīgas pilsētas galva. 1917.-1918. gadu mijā atbalstīja Baltijas valsts ideju un nepieciešamību atdalīties no Krievijas. 1918. gada rudenī devās uz Vāciju un Kurzemē atgriezās tikai 1919. gada pavasarī. Darbojās t.s. Niedras valdībā. Laikraksta "Baltijas Ziņas" līdzizdevējs. 2. Saeimas deputāts (darbojās Kristīgi nacionālās savienības frakcijā). Lielāko daļu sava īpašuma testamentā novēlējis RLB kultūras darbībai. Miris 1939. gada 14. februārī Rīgā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 360. lpp. ISBN 9984-00-395-7
