Atšķirības starp "Kreicbergs Ādams" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Ādams Kreicbergs''' (1861.-1933.) - virsnieks.
 
'''Ādams Kreicbergs''' (1861.-1933.) - virsnieks.
  
Dzimis 1861. gada 16. aprīlī rokpeļņa Klāva Kreicberga ģimenē, "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā 3. šķiras [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] (08.1886.) ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gada 18. jūnijā paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], 1892. gadā - par [[Poručiks|poručiku]], 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu]], 1901. gadā - par [[Kapitans|kapitanu]]. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Sandepas un Mukdenas. 1911. gadā Viļņas kara apgabala štābā nokārto pārbaudījumus kara apgabala apriņķa priekšnieka amatam. 1912. gadā kara apgabala Novoaleksandrovksas apriņķa priekšnieks. 1913. gada oktobrī paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], pārceļ uz 96. Omskas kājnieku pulku sākumā par saimniecības priekšnieka vietnieku, tad bataljona komandieri. Sākoties 1. Pasaules karam, Kriecbergs Pleskavā piedalās 272. Gdovas kājnieku pulka (''272-й Гдовский полк'') saformēšanā, 1915. gada maijā iecelts par 68. kājnieku divīzijas vezumnieku komandieri.1917. gadā komandē 181. kājnieku pulku, paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē.
+
Dzimis 1861. gada 16. aprīlī rokpeļņa Klāva Kreicberga ģimenē, "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā 3. šķiras [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] (08.1886.) ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gada 18. jūnijā paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], 1892. gadā - par [[Poručiks|poručiku]], 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu]], 1901. gadā - par [[Kapitans|kapitanu]]. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Sandepas un Mukdenas. 1911. gadā Viļņas kara apgabala štābā nokārto pārbaudījumus kara apgabala apriņķa priekšnieka amatam. 1912. gadā kara apgabala Novoaleksandrovksas apriņķa priekšnieks. 1913. gada oktobrī paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], pārceļ uz 96. Omskas kājnieku pulku sākumā par saimniecības priekšnieka vietnieku, tad bataljona komandieri. Sākoties 1. Pasaules karam, Kriecbergs Pleskavā piedalās no Omskas pulka II šķiras (''второочередная'') 272. Gdovas kājnieku pulka (''272-й Гдовский полк'') saformēšanā, 1915. gada maijā iecelts par Pleskavā saformētās II šķiras 68. kājnieku divīzijas (''68-я пехотная дивизия'') vezumnieku komandieri. 1917. gadā komandē 181. kājnieku pulku, paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē.
  
 
1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad [[LSPR armija]] Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants un Rīgas Kara etapa priekšnieks. Kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā.
 
1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad [[LSPR armija]] Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants un Rīgas Kara etapa priekšnieks. Kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. marts, plkst. 09.53

Ādams Kreicbergs (1861.-1933.) - virsnieks.

Dzimis 1861. gada 16. aprīlī rokpeļņa Klāva Kreicberga ģimenē, "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā 3. šķiras savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā podpraporščiks (08.1886.) ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gada 18. jūnijā paaugstināts par podporučiku, 1892. gadā - par poručiku, 1900. gadā par štabs-kapitanu, 1901. gadā - par kapitanu. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Sandepas un Mukdenas. 1911. gadā Viļņas kara apgabala štābā nokārto pārbaudījumus kara apgabala apriņķa priekšnieka amatam. 1912. gadā kara apgabala Novoaleksandrovksas apriņķa priekšnieks. 1913. gada oktobrī paaugstināts par apakšpulkvedi, pārceļ uz 96. Omskas kājnieku pulku sākumā par saimniecības priekšnieka vietnieku, tad bataljona komandieri. Sākoties 1. Pasaules karam, Kriecbergs Pleskavā piedalās no Omskas pulka II šķiras (второочередная) 272. Gdovas kājnieku pulka (272-й Гдовский полк) saformēšanā, 1915. gada maijā iecelts par Pleskavā saformētās II šķiras 68. kājnieku divīzijas (68-я пехотная дивизия) vezumnieku komandieri. 1917. gadā komandē 181. kājnieku pulku, paaugstināts par pulkvedi. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē.

1918. gada 19. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad LSPR armija Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā Latvijas armijā, iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants un Rīgas Kara etapa priekšnieks. Kopš 1926. gada ģenerālis. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā.

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp.
  • Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp.
  • 50 gadus karavīrā tērpā. // Latvijas Kareivis. 1932. 18. oktobris
  • Latvijas pirmais kara apriņķa priekšnieks. // Latvijas kareivis. Nr.290.(2008.), 24.12.1926. 2. lpp.