Atšķirības starp "Kreiseris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kreiseris''' (no hol. ''kruiser''; an. ''cruiser'', vc. ''der Kruiser'', kr. ''крейсер'') - ātrs karakuģis, kas apgādāts ar spēcīgu jūras artilēriju, torpēdu un mīnu aparātiem, spējīgs darboties autonomi. Paredzēts izlūkošanai, konvojēšanai un patrulēšanai, kā arī aktīvai karadarbībai pret pretinieka kuģiem vai krasta apšaudei. Iedalās 3 pamatkategorijās: līnijkreiseri, smagie kreiseri un vieglie kreiseri. | '''Kreiseris''' (no hol. ''kruiser''; an. ''cruiser'', vc. ''der Kruiser'', kr. ''крейсер'') - ātrs karakuģis, kas apgādāts ar spēcīgu jūras artilēriju, torpēdu un mīnu aparātiem, spējīgs darboties autonomi. Paredzēts izlūkošanai, konvojēšanai un patrulēšanai, kā arī aktīvai karadarbībai pret pretinieka kuģiem vai krasta apšaudei. Iedalās 3 pamatkategorijās: līnijkreiseri, smagie kreiseri un vieglie kreiseri. | ||
| − | Jēdzienu sāka izmantot XVII gs., kad par kreiseriem sāka dēvēt autonomi, ārpus flotes darbojošos karakuģus, apzīmējot kuģa uzdevumu, nevis tipu. Tā kā [[līnijkuģis|līnijkuģi]] bija pārāk dārgi un stratēģiski pārāk svarīgi, lai tos sūtītu individuālā uzdevumā patrulēšanas misijās, ienaidnieka komunikāciju līniju graušanā u.tml., par kreiseriem lielāko tiesu izmantoja mazākus kuģus, visbiežāk [[fregate]]s. | + | Jēdzienu sāka izmantot XVII gs., kad par kreiseriem sāka dēvēt autonomi, ārpus flotes darbojošos karakuģus, apzīmējot kuģa uzdevumu, nevis tipu. Tā kā [[līnijkuģis|līnijkuģi]] bija pārāk dārgi un stratēģiski pārāk svarīgi, lai tos sūtītu individuālā uzdevumā patrulēšanas misijās, ienaidnieka komunikāciju līniju graušanā u.tml., par kreiseriem lielāko tiesu izmantoja mazākus kuģus, visbiežāk [[fregate]]s. Kā karakuģu klase izveidojās tikai XIX gs. beigās. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. oktobris, plkst. 15.01
Kreiseris (no hol. kruiser; an. cruiser, vc. der Kruiser, kr. крейсер) - ātrs karakuģis, kas apgādāts ar spēcīgu jūras artilēriju, torpēdu un mīnu aparātiem, spējīgs darboties autonomi. Paredzēts izlūkošanai, konvojēšanai un patrulēšanai, kā arī aktīvai karadarbībai pret pretinieka kuģiem vai krasta apšaudei. Iedalās 3 pamatkategorijās: līnijkreiseri, smagie kreiseri un vieglie kreiseri.
Jēdzienu sāka izmantot XVII gs., kad par kreiseriem sāka dēvēt autonomi, ārpus flotes darbojošos karakuģus, apzīmējot kuģa uzdevumu, nevis tipu. Tā kā līnijkuģi bija pārāk dārgi un stratēģiski pārāk svarīgi, lai tos sūtītu individuālā uzdevumā patrulēšanas misijās, ienaidnieka komunikāciju līniju graušanā u.tml., par kreiseriem lielāko tiesu izmantoja mazākus kuģus, visbiežāk fregates. Kā karakuģu klase izveidojās tikai XIX gs. beigās.
Literatūra par šo tēmu
- Maklīns Alisters. Kreiseris "Uliss". - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 384 lpp. ISBN 978-9984-37-900-5
- Каторин Ю. Ф. Крейсеры. Ч. 1. — Галея-Принт: СпБ., 2008. — ISBN 978-5-8172-0126-0.
- Каторин Ю. Ф. Крейсеры. Ч. 2. — Галея-Принт: СпБ., 2008. — ISBN 978-5-8172-0134-5.
- Ненахов Ю. Ю. Энциклопедия крейсеров 1860—1910. — АСТ: Москва, 2006. — ISBN 5-17-030194-4.
- Ненахов Ю. Ю. Энциклопедия крейсеров 1910—2005. — Харвест: Минск, 2007. — ISBN 978-985-13-8619-8.
- Патянин С. В., Дашьян А. В. и др. Крейсера Второй мировой. Охотники и защитники. — Коллекция, Яуза, ЭКСМО: Москва, 2007. — 362 с. — ISBN 5-69919-130-5.
