Atšķirības starp "Križivackas ūnija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Križivackas ūnija''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. ''Криживацкая уния'') - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu [[Personālūnija|personālūnijā]], izveidojot [[Ungārijas lielkaraliste|Ungārijas lielkaralisti]] (lat. ''Archiregnum Hungaricum''). Horvātu [[bruņniecība]] atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā [[vietvaldis]] pārstāv [[bans]], horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (''Sabor''). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem.
+
'''Križivackas ūnija''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. ''Криживацкая уния'') - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu [[Personālūnija|personālūnijā]], izveidojot [[Ungārijas lielkaraliste|Ungārijas lielkaralisti]] (lat. ''Archiregnum Hungaricum''). Vienošanās paredzēja, ka horvātu [[bruņniecība]] bija atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā [[vietvaldis]] pārstāv [[bans]], horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (''Sabor''). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem.
  
 
Skat. arī: [[Pacta conventa]]
 
Skat. arī: [[Pacta conventa]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 27. februāris, plkst. 15.54

Križivackas ūnija (lat. Pacta conventa - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. Криживацкая уния) - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu personālūnijā, izveidojot Ungārijas lielkaralisti (lat. Archiregnum Hungaricum). Vienošanās paredzēja, ka horvātu bruņniecība bija atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā vietvaldis pārstāv bans, horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (Sabor). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem.

Skat. arī: Pacta conventa

Literatūra par šo tēmu

  • Bak J.M. Pacta conventa. // Lexikon zur Geschichte Südosteuropas. / Hösch, E., K. Nehring, H. Sundhaussen Hrsg. - Böhlau, 2004, S. 510

Resursi internetā par šo tēmu