Atšķirības starp "Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. gadā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] un [[Lielinieki|lielinieku]] frakcijās.<ref>Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 [[Bunds|Bunda]] deputāti, kā rezultātā | + | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi ''Искра'' ("Dzirkstele"). 1903. gadā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] un [[Lielinieki|lielinieku]] frakcijās.<ref>Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 [[Bunds|Bunda]] deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> |
1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas III kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. | 1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas III kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 16.00
Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP) (Российская социал-демократическая рабочая партия) – demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu (gandrīz visus kongresa dalībniekus tūdaļ apcietināja). 1900. gadā Šveicē sāka izdot partijas avīzi Искра ("Dzirkstele"). 1903. gadā Londonā sanāca KSDSP II kongress, kurā partija sadalījās sašķeļoties mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku un lielinieku frakcijās.[1]
1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas III kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un Valsts domes izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas.
