Atšķirības starp "Krievijas pilsoņu karš" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Pilsoņu karš Krievijā''' - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā izveidojās [[KSFPR]] ([[PSRS]]) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvija]], Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja; bez tam pilsoņu kara gaitā tika okupētas un anektētas vairākas līdz tam nosacīti suverenas valstis (piem., [[Hivas haniste]]). Pamatā karadarbība risinājās starp [[Lielinieki|lielinieku]] varas t.s. [[Sarkanā Armija|Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA)]] un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku, piem. [[LitBela]], [[LSPR]] u.c. bruņotie spēki, piemēram, [[LSPR armija]], dažādi [[Anarhisms|anarhistu]] grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. [[Baltā gvarde|balto kustību]] jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no [[monarhija]]s vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai, un kuriem kopīga bija tikai pretstāve lieliniekiem). Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus, pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piemēram, [[Bermontiāde]] u.c.). Pilsoņu kara procesus literatūrā pieņemts nosacīti periodizēt trijos laika pamatposmos, sīkāk aplūkojot tā frontes atsevišķi:
 
'''Pilsoņu karš Krievijā''' - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā izveidojās [[KSFPR]] ([[PSRS]]) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvija]], Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja; bez tam pilsoņu kara gaitā tika okupētas un anektētas vairākas līdz tam nosacīti suverenas valstis (piem., [[Hivas haniste]]). Pamatā karadarbība risinājās starp [[Lielinieki|lielinieku]] varas t.s. [[Sarkanā Armija|Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA)]] un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku, piem. [[LitBela]], [[LSPR]] u.c. bruņotie spēki, piemēram, [[LSPR armija]], dažādi [[Anarhisms|anarhistu]] grupējumi, piemēram, [[Mahno armija]], lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. [[Baltā gvarde|balto kustību]] jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no [[monarhija]]s vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai, un kuriem kopīga bija tikai pretstāve lieliniekiem). Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus, pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piemēram, [[Bermontiāde]] u.c.). Pilsoņu kara procesus literatūrā pieņemts nosacīti periodizēt trijos laika pamatposmos, sīkāk aplūkojot tā frontes atsevišķi:
* Pirmais posms (10.1917.-11.1918.): politisko spēku polarizēšanās un to bruņoto spēku veidošanās laiks, 1. Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem un sabrūkot impērijas armijai, pilsētās un provincēs iedibinoties [[padomju vara]]i, kas ne vienmēr bija lielinieciska.
+
* '''Pirmais posms (10.1917.-11.1918.):''' politisko spēku polarizēšanās un to bruņoto spēku veidošanās laiks, 1. Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem un sabrūkot impērijas armijai, pilsētās un provincēs iedibinoties [[padomju vara]]i, kas ne vienmēr bija lielinieciska.
* Otrais posms (11.1918.-03.1920.): jaunizveidoto regulāro armiju iesaistīšanās organizētā bruņotā pretstāvē, uzsākot cīņu par kontroli pār teritoriju, t.s. Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu un Austrumu frontes izveidošanās, jaunas alternatīvas [[Krievijas Pagaidu valdība]]s (t.s. Direktorijas) Omskā izveidošana, [[Kolčaks Aleksandrs|A.Kolčaka]] diktatūras nodibināšana Rietumsibīrijā, partizānu kara izvēršanās (lielinieciskie partizāni "balto" aizmugurē, pretlielinieciskie partizāni "sarkano" aizmugurē), smagākās masu kaujas - sākotnējais "balto" uzvaras gājiens, tad apsīkums un militārās iniciatīvas nonākšana "sarkano" rokās, - tajā pašā laikā Vācijas okupācijas armijai bez kaujām atkāpjoties uz rietumiem.
+
* '''Otrais posms (11.1918.-03.1920.):''' jaunizveidoto regulāro armiju iesaistīšanās organizētā bruņotā pretstāvē, uzsākot cīņu par kontroli pār teritoriju, t.s. Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu un Austrumu frontes izveidošanās, jaunas alternatīvas [[Krievijas Pagaidu valdība]]s (t.s. Direktorijas) Omskā izveidošana, [[Kolčaks Aleksandrs|A.Kolčaka]] diktatūras nodibināšana Rietumsibīrijā, partizānu kara izvēršanās (lielinieciskie partizāni "balto" aizmugurē, pretlielinieciskie partizāni "sarkano" aizmugurē), smagākās masu kaujas - sākotnējais "balto" uzvaras gājiens, tad apsīkums un militārās iniciatīvas nonākšana "sarkano" rokās, - tajā pašā laikā Vācijas okupācijas armijai bez kaujām atkāpjoties uz rietumiem.
* Trešais posms (03.1920.-10.1922.): pēdējo "balto" armiju sagrāve, lielinieku varas iedibināšana Krievijas centrālajos apgabalos un karadarbība nomalēs vai provincē, Sarkanās armijas soda ekspedīcijām vēršoties apspiežot lokālās pretlieliniecisko partizānu kustības. Pilsoņu karš nosacīti beidzās ar lielākās daļas bijušās Krievijas impērijas iekļaušanu KSFPR un Vladivostokas ieņemšanu. Arī pēc tam valsts teritorijā dažviet (Jakutijā, vairākos Sibīrijas reģionos, [[Turkestāna|Turkestānā]], Kaukāzā u.c.) turpinājās organizēta bruņota pretošanās, taču mērogu ziņā to vairs nevar uzskatīt par pilsoņu karu.
+
* '''Trešais posms (03.1920.-10.1922.):''' pēdējo "balto" armiju sagrāve, lielinieku varas iedibināšana Krievijas centrālajos apgabalos un karadarbība nomalēs vai provincē, Sarkanās armijas soda ekspedīcijām vēršoties apspiežot lokālās pretlieliniecisko partizānu kustības. Pilsoņu karš nosacīti beidzās ar lielākās daļas bijušās Krievijas impērijas iekļaušanu KSFPR un Vladivostokas ieņemšanu. Arī pēc tam valsts teritorijā dažviet (Jakutijā, vairākos Sibīrijas reģionos, [[Turkestāna|Turkestānā]], Kaukāzā u.c.) turpinājās organizēta bruņota pretošanās, taču mērogu ziņā to vairs nevar uzskatīt par pilsoņu karu.
  
 
Skat. arī: [[latviešu sarkanie strēlnieki]], [[latviešu baltie strēlnieki]], [[Bulak-Balahoviča vienība]], [[Pleskavas korpuss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]]
 
Skat. arī: [[latviešu sarkanie strēlnieki]], [[latviešu baltie strēlnieki]], [[Bulak-Balahoviča vienība]], [[Pleskavas korpuss]], [[Rietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]], [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss]], [[Čehoslovāku korpuss]]
  
 
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]]
 
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. aprīlis, plkst. 09.55

Pilsoņu karš Krievijā - pēc Oktobra apvērsuma sācies pilsoņu karš bijušās Krievijas impērijas teritorijā no 1918. līdz 1922. gadam, kā rezultātā bijušās Krievijas impērijas teritorijā izveidojās KSFPR (PSRS) un virkne jaunu valstu (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija), kā arī virkne jaunu valstu, kuras pastāvēja tikai īsu laiku un neatkarību zaudēja; bez tam pilsoņu kara gaitā tika okupētas un anektētas vairākas līdz tam nosacīti suverenas valstis (piem., Hivas haniste). Pamatā karadarbība risinājās starp lielinieku varas t.s. Strādnieku un zemnieku Sarkano Armiju (SZSA) un tās atbalstītājiem (jaundibināto fiktīvo padomju republiku, piem. LitBela, LSPR u.c. bruņotie spēki, piemēram, LSPR armija, dažādi anarhistu grupējumi, piemēram, Mahno armija, lielinieciskie partizāni u.c.), literatūrā bieži dēvētu par "sarkanajiem", un tās pretiniekiem, jeb t.s. balto kustību jeb "baltajiem" (dažādi pretlielinieciskie spēki, kuru mērķi variēja no monarhijas vai republikas restaurācijas līdz "īstās padomju varas" nodibināšanai vai savas lokālas neatkarīgas valsts izveidošanai, un kuriem kopīga bija tikai pretstāve lieliniekiem). Jebkādi kara likumi tika ignorēti, armijas un grupējumi bieži mainīja sabiedrotos un pretiniekus, pretlielinieciskās armijas gana bieži konfliktēja savā starpā (piemēram, Bermontiāde u.c.). Pilsoņu kara procesus literatūrā pieņemts nosacīti periodizēt trijos laika pamatposmos, sīkāk aplūkojot tā frontes atsevišķi:

  • Pirmais posms (10.1917.-11.1918.): politisko spēku polarizēšanās un to bruņoto spēku veidošanās laiks, 1. Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem un sabrūkot impērijas armijai, pilsētās un provincēs iedibinoties padomju varai, kas ne vienmēr bija lielinieciska.
  • Otrais posms (11.1918.-03.1920.): jaunizveidoto regulāro armiju iesaistīšanās organizētā bruņotā pretstāvē, uzsākot cīņu par kontroli pār teritoriju, t.s. Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu un Austrumu frontes izveidošanās, jaunas alternatīvas Krievijas Pagaidu valdības (t.s. Direktorijas) Omskā izveidošana, A.Kolčaka diktatūras nodibināšana Rietumsibīrijā, partizānu kara izvēršanās (lielinieciskie partizāni "balto" aizmugurē, pretlielinieciskie partizāni "sarkano" aizmugurē), smagākās masu kaujas - sākotnējais "balto" uzvaras gājiens, tad apsīkums un militārās iniciatīvas nonākšana "sarkano" rokās, - tajā pašā laikā Vācijas okupācijas armijai bez kaujām atkāpjoties uz rietumiem.
  • Trešais posms (03.1920.-10.1922.): pēdējo "balto" armiju sagrāve, lielinieku varas iedibināšana Krievijas centrālajos apgabalos un karadarbība nomalēs vai provincē, Sarkanās armijas soda ekspedīcijām vēršoties apspiežot lokālās pretlieliniecisko partizānu kustības. Pilsoņu karš nosacīti beidzās ar lielākās daļas bijušās Krievijas impērijas iekļaušanu KSFPR un Vladivostokas ieņemšanu. Arī pēc tam valsts teritorijā dažviet (Jakutijā, vairākos Sibīrijas reģionos, Turkestānā, Kaukāzā u.c.) turpinājās organizēta bruņota pretošanās, taču mērogu ziņā to vairs nevar uzskatīt par pilsoņu karu.

Skat. arī: latviešu sarkanie strēlnieki, latviešu baltie strēlnieki, Bulak-Balahoviča vienība, Pleskavas korpuss, Rietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija, Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss, Čehoslovāku korpuss