Atšķirības starp "Kukluksklans" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kukluksklans''' (no grieķu ''kukos'' - "aplis"; an. ''Ku Klux Klan; KKK'') - pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas milicijas funkcijas apstākļos, kad policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Kustība dibināta 1866. gada maijā Pulaski pilsētiņā. | '''Kukluksklans''' (no grieķu ''kukos'' - "aplis"; an. ''Ku Klux Klan; KKK'') - pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas milicijas funkcijas apstākļos, kad policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Kustība dibināta 1866. gada maijā Pulaski pilsētiņā. | ||
| − | Tā kā kriminālnoziegumus dienvidu štatos lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie [[vergi]], - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās [[Rasisms|rasismu]] un cīņu pret melnādaino [[Emancipācija|emancipāciju]], kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Sākotnēji kustību veidoja autonomas, savā starpā nesaistītas grupas, taču jau 1867. gadā to pārstāvji sapulcē izveidoja centralizētu vadību. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus, izmantojot [[Terorisms|teroru]]: vardarbību un iebiedēšanu. | + | Tā kā kriminālnoziegumus dienvidu štatos lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie [[vergi]], - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās [[Rasisms|rasismu]] un cīņu pret melnādaino [[Emancipācija|emancipāciju]], kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Sākotnēji kustību veidoja autonomas, savā starpā nesaistītas grupas, taču jau 1867. gadā to pārstāvji sapulcē izveidoja centralizētu vadību. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus. Savā darbībā reģionālās nodaļas bija autonomas, tāpēc to darbība atšķīrās. Vienas nodarbojās tikai ar iedzīvotāju aizsargāšanu no kriminālnoziedznieku un ierēdņu patvaļas, kamēr citas aktīvi centās paplašināt savu ietekmi, izmantojot [[Terorisms|teroru]]: vardarbību un iebiedēšanu. |
1868. gadā biedru skaits sasniedza 600 000 vīru un aptvēra Merilendas, Virdžīnijas, Dienvidu un Ziemeļu karolīnas, Džordžijas, Floridas, Alabamas, Misisipi, Kentuki un Tenesijas štatus. Nešvilā notikušajā kustības kongresā deklarēja kustības pamatmērķus. | 1868. gadā biedru skaits sasniedza 600 000 vīru un aptvēra Merilendas, Virdžīnijas, Dienvidu un Ziemeļu karolīnas, Džordžijas, Floridas, Alabamas, Misisipi, Kentuki un Tenesijas štatus. Nešvilā notikušajā kustības kongresā deklarēja kustības pamatmērķus. | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 3. aprīlis, plkst. 09.36
Kukluksklans (no grieķu kukos - "aplis"; an. Ku Klux Klan; KKK) - pēc ASV pilsoņu kara izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas milicijas funkcijas apstākļos, kad policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Kustība dibināta 1866. gada maijā Pulaski pilsētiņā.
Tā kā kriminālnoziegumus dienvidu štatos lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie vergi, - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās rasismu un cīņu pret melnādaino emancipāciju, kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Sākotnēji kustību veidoja autonomas, savā starpā nesaistītas grupas, taču jau 1867. gadā to pārstāvji sapulcē izveidoja centralizētu vadību. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus. Savā darbībā reģionālās nodaļas bija autonomas, tāpēc to darbība atšķīrās. Vienas nodarbojās tikai ar iedzīvotāju aizsargāšanu no kriminālnoziedznieku un ierēdņu patvaļas, kamēr citas aktīvi centās paplašināt savu ietekmi, izmantojot teroru: vardarbību un iebiedēšanu.
1868. gadā biedru skaits sasniedza 600 000 vīru un aptvēra Merilendas, Virdžīnijas, Dienvidu un Ziemeļu karolīnas, Džordžijas, Floridas, Alabamas, Misisipi, Kentuki un Tenesijas štatus. Nešvilā notikušajā kustības kongresā deklarēja kustības pamatmērķus.
1870. un 1871. gados ASV valdība izdeva normatīvos aktus, kas aizliedza kukluksklana darbību, taču tas turpināja pastāvēt nelegāli. Kukluksklana biedru un atbalstītāju skaits lielā mērā bija atkarīgs no situācijas ASV kopumā: labklājības gados skaits samazinājās, bet sākoties melnādaino nemieriem un saasinoties kriminogēnajai situācijai - pieauga. Vislielāko skaitu tas sasniedza pēc 1. pasaules kara, kad mājās no frontes atgriezās lielas skaits melnādaino karavīru: 1920. gadu pirmajā pusē organizācija sasniedza maksimumu (4 000 000 biedru). 1930. gados pie organizācijas sevi pieskaitīja vairs līdz 30 000 cilvēki.
Kukluksklans sašķēlās autonomas grupas, kuras vienoja kopīga izcelsme, rituāli un tērpi, rasisms kā ideoloģija, taču vairs nebija kopīgas struktūras un virsvadības. 20. gs. otrajā pusē kukluksklans vairs bija mazskaitlīgu marginālu rasistu pulciņi (1990. gados aptuveni 150 grupas ar apmēram 8000 biedriem), kas pulcējās fermu šķūņos, dedzināja krustus un pļāpāja par baltās rases bojāeju.
