Kurzemes statūti
Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi (viduslat. Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae) jeb Kurzemes statūti (viduslat. Statuta Curlandica) - 1617. gada 18. martā Žečpospoļitas karaļa atsūtītās komisijas bīskapa Kučborska vadītā izsludināts Kurzemes un Zemgales hercogistes likumu krājums (statūts). Tika izsludināti vienlaikus ar Valdības formulu.
Izstrādāja, kodificējot Piltenes Statūtu, Livonijas tiesības, romiešu tiesības poļu un kanoniskās tiesības. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Statūtu pirmajā daļā bija aplūkota tiesu darbība, otrajā daļā apkopotas civiltiesības, trešajā – krimināltiesības. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. Noteica, ka muižnieku vara pār dzimtzemniekiem pieder pie privāttiesībām. Turklāt pie dzimtļaudīm pieskaitīja arī tādus bērnus, kuru tēvs bija dzimtzemnieks, bet māte – personiski brīva. Muižniekiem atļāva pašiem izdot likumus saviem dzimtzemniekiem, taču tie nedrīkstēja būt pretrunā ar statūtiem. Dzimtļaudis pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- 1617. g. “Kurzemes statūtu” satura rādītājs - LVVA, 640. f., 3. apr., 628. l.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163. lpp.
