Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (''Wilhelm de Lays'', ?-1645) no Menāras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
 
'''fon Levisi of Menāri''' (vc. ''von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar'', kr. ''фон Ловис оф Менар'') - skotu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (''Wilhelm de Lays'', ?-1645) no Menāras (''Menner'', Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
  
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Peter Frommhold Oskar von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks, kartogrāfs un bibliofils Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl von Löwis of Menar'', 1855-1930).
+
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Leviss of Menārs (''Reinhold Friedrich von Löwis of Menar'', 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes [[landmaršals]] (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (''Friedrich von Löwis of Menar'', kr. ''Фёдор Фёдорович Левиз''; 1767–1824); vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Leviss of Menārs (''Andreas von Löwis of Menar'', 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Leviss of Menārs (''Peter Frommhold von Löwis of Menar'', 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (''Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar'', kr. ''Пётр Александрович Левиз оф Менар'', 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (''Oskar Engelhard von Löwis of Menar'', 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs Karls fon Lēviss of Menārs (''Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Leviss of Menārs (''Richard von Loewis of Menar'', 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Leviss of Menārs (''Erik von Loewis of Menar'', 1904–1986);
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (''Nurmis''), Pantenes (''Panten''), Aderkašu (''Fistehlen''), Doles (''Dahlen''), Berģu (''Bergshof''), Vecbrenguļu (''Alt-Wrangelshof''), Ķekavas (''Kekkau, Keckau''), Pulkārtnes (''Pulkarn''), Ķeipenes (''Kaipen''), Lakstenes (''Hohenheide''), Jaunpils (''Jürgensburg''), Jeru (''Seyershof''), Pavasaru (''Pawassern''), Bānūžu (''Kudling''), Oļu (''Ohlenhof''), krapes (''Kroppenhof'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (''Nurmis''), Pantenes (''Panten''), Aderkašu (''Fistehlen''), Doles (''Dahlen''), Berģu (''Bergshof''), Vecbrenguļu (''Alt-Wrangelshof''), Ķekavas (''Kekkau, Keckau''), Pulkārtnes (''Pulkarn''), Ķeipenes (''Kaipen''), Lakstenes (''Hohenheide''), Jaunpils (''Jürgensburg''), Jeru (''Seyershof''), Pavasaru (''Pawassern''), Bānūžu (''Kudling''), Oļu (''Ohlenhof''), krapes (''Kroppenhof'') u.c. [[muiža]]s.

Versija, kas saglabāta 2015. gada 13. jūnijs, plkst. 07.10

Loewis of Menar Wappen.png

fon Levisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Leviss (Wilhelm de Lays, ?-1645) no Menāras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā - Vidzemes, 1827. gadā – Igaunijas, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Leviss of Menārs (Reinhold Friedrich von Löwis of Menar, 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Leviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Leviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar, 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Leviss of Menārs (Peter Frommhold von Löwis of Menar, 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Leviss of Menārs (Richard von Loewis of Menar, 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Leviss of Menārs (Erik von Loewis of Menar, 1904–1986);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu