Atšķirības starp "Lēviss of Menārs Karls fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
'''Karls fon Lēviss of Menārs''' (''Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts.
 
'''Karls fon Lēviss of Menārs''' (''Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar'', 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, [[Livonija]]s viduslaiku piļu eksperts.
  
Dzimis 1855. gada 7. septembrī [[Lēvisi of Menāri|Lēvisu of Menāru]] Pantenes (''Gut Panten'') [[Muiža|muižā]], Valmieras apriņķī. Jaunākais bērns ģimenē (5 vesākas māsas un pusbrālis, no kuriem jaunākais bērns bija 14 gadus vecāks par karlu). 13 gadu vecumā zaudējis māti, tēvs aprecējās otru reizi. Mācījies [[Reālskola|reālskolā]] Štutgartē, Vācijā, un Šveicē. Pēc tēva vēlēšanās, 1876.-1877. gados studējis mašīnbūvi Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Štutgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas [[adjunkts]] Rīgas [[Bruģa tiesa|bruģa tiesā]] (1882-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Vidzemes zemes bankas (''Livländischen Bauernrentenbank'') padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma muzeja inspektors (1889-1896; 1924-1929), Doma draudzes kasieris (1892), Doma draudzes prezidents (1898-1906). Kopš 1911. gada Vēstures pētniecības biedrības (''Vereinigung für Heimatkunde'') līdzdibinātājs un vadītājs. [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga'') līdzdirektos (1921-1930). Apprecējās 37 gadu vecumā ar Vitu fon Šternhelmu (''Vita Emilie Louise von Stjernhjelm'', 1868-1942) no Vasulas muižas (''Gut Wassula''), Tērbatas apriņķī. Ģimenē trīs dēli un trīs meitas (Ģertrūde mira 1905. gadā, 8 gadu vecumā no sirds slimības, stāvoklī esošo Elinoru 1919. gadā Vendenē kā vācbaltieti nogalināja latviešu lielinieki, tikai Hellai izdevās izglābties vācbaltiešu genocīda laikā). 1921. gada  Karls Freiburgas universitātē aizstāvēja Dr. Phil. h.c. grādu., kas tam ļāva kļūt par [[Privātdocents|privātdocentu]] (asociētais profesors) Latvijas universitātē (1921-1925) - tas bija liels atspaids, jo visi trīs dēli šajā juku laikā jaundibinātajā valstī nevarēja atrast darbu. Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku [[Livonija]]s karšu. Pēc ilgas slimošanas, miris 1930. gada 7. maijā Rīgā.
+
Dzimis 1855. gada 7. septembrī [[Lēvisi of Menāri|Lēvisu of Menāru]] Pantenes (''Gut Panten'') [[Muiža|muižā]], Valmieras apriņķī. Jaunākais bērns ģimenē (5 vesākas māsas un pusbrālis, no kuriem jaunākais bērns bija 14 gadus vecāks par karlu). 13 gadu vecumā zaudējis māti, tēvs aprecējās otru reizi. Mācījies [[Reālskola|reālskolā]] Štutgartē, Vācijā, un Šveicē. Pēc tēva vēlēšanās, 1876.-1877. gados studējis mašīnbūvi Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Štutgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas [[adjunkts]] Rīgas [[Bruģa tiesa|bruģa tiesā]] (1882-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Vidzemes zemes bankas (''Livländischen Bauernrentenbank'') padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma muzeja inspektors (1889-1896; 1924-1929), Doma draudzes kasieris (1892), Doma draudzes prezidents (1898-1906). Kopš 1911. gada Dzimtenes vēstures pētniecības biedrības (''Vereinigung für Heimatkunde'') līdzdibinātājs un vadītājs. [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s (''Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga'') līdzdirektos (1921-1930). Apprecējās 37 gadu vecumā ar Vitu fon Šternhelmu (''Vita Emilie Louise von Stjernhjelm'', 1868-1942) no Vasulas muižas (''Gut Wassula''), Tērbatas apriņķī. Ģimenē trīs dēli un trīs meitas (Ģertrūde mira 1905. gadā, 8 gadu vecumā no sirds slimības, stāvoklī esošo Elinoru 1919. gadā Vendenē kā vācbaltieti nogalināja latviešu lielinieki, tikai Hellai izdevās izglābties vācbaltiešu genocīda laikā). 1921. gada  Karls Freiburgas universitātē aizstāvēja Dr. Phil. h.c. grādu., kas tam ļāva kļūt par [[Privātdocents|privātdocentu]] (asociētais profesors) Latvijas universitātē (1921-1925) - tas bija liels atspaids, jo visi trīs dēli šajā juku laikā jaundibinātajā valstī nevarēja atrast darbu. Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku [[Livonija]]s karšu. Pēc ilgas slimošanas, miris 1930. gada 7. maijā Rīgā.
  
 
'''Bibliogrāfija:'''
 
'''Bibliogrāfija:'''

Pašreizējā versija, 2015. gada 17. jūnijs, plkst. 08.00

Karl und Vita von Loewis of Menar.png
Loewis of Menar Wappen.png

Karls fon Lēviss of Menārs (Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts.

Dzimis 1855. gada 7. septembrī Lēvisu of Menāru Pantenes (Gut Panten) muižā, Valmieras apriņķī. Jaunākais bērns ģimenē (5 vesākas māsas un pusbrālis, no kuriem jaunākais bērns bija 14 gadus vecāks par karlu). 13 gadu vecumā zaudējis māti, tēvs aprecējās otru reizi. Mācījies reālskolā Štutgartē, Vācijā, un Šveicē. Pēc tēva vēlēšanās, 1876.-1877. gados studējis mašīnbūvi Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Štutgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas adjunkts Rīgas bruģa tiesā (1882-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Vidzemes zemes bankas (Livländischen Bauernrentenbank) padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma muzeja inspektors (1889-1896; 1924-1929), Doma draudzes kasieris (1892), Doma draudzes prezidents (1898-1906). Kopš 1911. gada Dzimtenes vēstures pētniecības biedrības (Vereinigung für Heimatkunde) līdzdibinātājs un vadītājs. Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga) līdzdirektos (1921-1930). Apprecējās 37 gadu vecumā ar Vitu fon Šternhelmu (Vita Emilie Louise von Stjernhjelm, 1868-1942) no Vasulas muižas (Gut Wassula), Tērbatas apriņķī. Ģimenē trīs dēli un trīs meitas (Ģertrūde mira 1905. gadā, 8 gadu vecumā no sirds slimības, stāvoklī esošo Elinoru 1919. gadā Vendenē kā vācbaltieti nogalināja latviešu lielinieki, tikai Hellai izdevās izglābties vācbaltiešu genocīda laikā). 1921. gada Karls Freiburgas universitātē aizstāvēja Dr. Phil. h.c. grādu., kas tam ļāva kļūt par privātdocentu (asociētais profesors) Latvijas universitātē (1921-1925) - tas bija liels atspaids, jo visi trīs dēli šajā juku laikā jaundibinātajā valstī nevarēja atrast darbu. Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku Livonijas karšu. Pēc ilgas slimošanas, miris 1930. gada 7. maijā Rīgā.

Bibliogrāfija:

  • Livland im Mittelalter. - Reval, 1895;
  • Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtliche Grenzen. - Riga, 1910;
  • Die städtische Profanarchitektur der Gothik, der Renaissance und des Barocco in Riga, Reval und Narva. Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. - Lübeck, 1892;
  • Burgenlexikon fu’r Alt-Livland. - Riga, 1922;
  • Estlands Burgen. // Arbeiten der Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval 1912. - Reval, 1932;
  • Die Düna von der Ogermündung bis Riga und der Badeort Baldohn. - Riga, 1910;
  • Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtlichen Grenzen. - Riga, 1910;
  • Trojaburgen. Jahrbuch des Vereins für Heimatkunde in Livland. - Riga, 1911/12.;
  • Führer durch die Livländische Schweiz sowie Wenden und Wolmar mit dem benachbarten Aatal., 3. Auflage (Zusammen mit Dr. Friedrich Bienemann) - Riga, 1912;
  • Erläuterungen zu der Karte von Livland im Mittelalter. - Franz Kluge: Reval, 1895;
  • Karte „Livland im Mittelalter“ mit Erläuterungen, 1895. // „Baltische Geschichte im Grundriß“ von Dr. E. Seraphim, Reval, 1908;
  • Atlas zur Baltischen Geschichte mit 22 Karten. 1908 (nepublicēts);
  • Erläuterungen zu den Militärkarten des Nordischen Krieges;
  • Kokenhusen und Umgebung. - Riga, 1900;
  • Baltischer historisch-geographischer Kalender. 1909-14 (sākumā viens, pēdējos sējumus kopā ar Dr. Friedrich Bienemann un E. Schmidt);
  • Politische Geographie Livlands. // Baltische Landeskunde. / Prof. Kupffer - Riga, 1911
  • Führer durch die Rigaschen Strandorte. - Riga, 1924
  • Vermehrung des Wappens der Herren von Löwis of Menar durch Beizeichen. // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Spharagistik. - 1897, Seite 29-35
  • Genealogie und Heraldik. 1899–1914;
  • Familienstiftung Löwis of Menar. - Riga, 1914;
  • Adelsbeweise, genealogische Daten, Güterbesitz u. a. der Familie Löwis of Menar. 1818–1930

Literatūra par šo tēmu

  • Deutsch-baltisches Biographisches Lexikon 1710 – 1960. / herausgegeben von Wilhelm Lenz, Verlag Harro von Hirschheydt - Wedemark, 1998, Seite 472-473
  • Nachruf von Dr. Phil. h.c. Bernhard A. Hollander. // Rigasche Rundschau. 10.05.1930, Seite 6

Resursi internetā par šo tēmu