Lēviss of Menārs Karls fon

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 17. jūnijs, plkst. 07.35, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Loewis of Menar Wappen.png

Karls fon Lēviss of Menārs (Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930) - vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts.

Dzimis 1855. gada 7. septembrī Lēvisu of Menāru Pantenes (Gut Panten) muižā, Valmieras apriņķī. Jaunākais bērns ģimenē (5 vesākas māsas un pusbrālis, no kuriem jaunākais bērns bija 14 gadus vecāks par karlu). 13 gadu vecumā zaudējis māti, tēvs aprecējās otru reizi. Mācījies reālskolā Štutgartē, Vācijā, un Šveicē. Pēc tēva vēlēšanās, 1876.-1877. gados studējis mašīnbūvi Rīgas politehnikumā, pēc tam studijas turpinājis Štutgartes politehnikumā (1877-1881). Pēc augstskolas absolvēšanas adjunkts Rīgas bruģa tiesā (1882-1884), Vidzemes bruņniecības bibliotekārs (1885-1919), vienlaikus arī Zemes bankas padomnieks (1896-1906). Rīgas Doma draudzes inspektors (1889-1896; 1924-1929). Apprecējās 37 gadu vecumā ar Vitu fon Šternhelmu (Vita Emilie Louise von Stjernhjelm) no Vasulas muižas (Gut Wassula), Tērbatas apriņķī. Ģimenē trīs dēli un trīs meitas (Ģertrūde mira 1905. gadā, 8 gadu vecumā no sirds slimības, stāvoklī esošo Elinoru 1919. gadā Vendenē kā vācbaltieti nogalināja latviešu lielinieki, tikai Hellai izdevās izglābties vācbaltiešu genocīda laikā). 1921. gada Karls Freiburgas universitātē aizstāvēja Dr. Phil. h.c. grādu., kas tam ļāva kļūt par privātdocentu (asociētais profesors) Latvijas universitātē (1921-1925) - tas bija liels atspaids, jo visi trīs dēli šajā juku laikā jaundibinātajā valstī nevarēja atrast darbu. Kā vēsturnieks, specializējās viduslaiku piļu pētniecībā, vēstures ģeogrāfijā un kartogrāfijā. Radījis virkni fundamentālu viduslaiku Livonijas karšu. Pēc ilgas slimošanas, miris 1930. gada 7. maijā Rīgā.

Bibliogrāfija:

  • Livland im Mittelalter. - Reval, 1895;
  • Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtliche Grenzen. - Riga, 1910;
  • Die städtische Profanarchitektur der Gothik, der Renaissance und des Barocco in Riga, Reval und Narva. Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. - Lübeck, 1892;
  • Burgenlexikon fu’r Alt-Livland. - Riga, 1922;
  • Estlands Burgen. // Arbeiten der Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval 1912. - Reval, 1932;
  • Die Düna von der Ogermündung bis Riga und der Badeort Baldohn. - Riga, 1910
  • Die heidnischen Wallburgen und urgeschichtlichen Grenzen. - Riga, 1910.
  • Trojaburgen. Jahrbuch des Vereins für Heimatkunde in Livland. - Riga, 1911/12.
  • Führer durch die Livländische Schweiz sowie Wenden und Wolmar mit dem benachbarten Aatal., 3. Auflage - Riga, 1912;
  • Erläuterungen zu der Karte von Livland im Mittelalter. - Franz Kluge: Reval, 1895.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Lēviss_of_Menārs_Karls_fon&oldid=56946"