Atšķirības starp "Landrātu kolēģija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Landrātu kolēģija''' - [[muižniecība]]s vēlēta pašpārvaldes institūcija jeb '''zemes padome''', augstākais likumdevēja vai [[Monarhs|monarha]] padomdevēja orgāns konkrētajā teritorijā (sarunvalodā bieži dēvēta par "valdību"). Piemēram, Vidzemes ''landrātu kolēģija'' pastāvēja laikā no 1643. līdz 1920. gadam. Sākumā tajā bija 6 locekļi ('''landrāti'''), no 1648. gada – 12 landrāti. Landrātu kolēģijas kontrolei pakļāva administrācijas un tiesu iestādes, baznīcas un skolas. Kolēģiju vadīja '''rezidējošais landrāts'''. Tas pastāvīgi uzturējās Rīgā un bija [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] padomnieks. Viņa uzdevums bija ietekmēt valdības pārstāvjus un informēt muižniecību par valdības iestāžu darbu. | '''Landrātu kolēģija''' - [[muižniecība]]s vēlēta pašpārvaldes institūcija jeb '''zemes padome''', augstākais likumdevēja vai [[Monarhs|monarha]] padomdevēja orgāns konkrētajā teritorijā (sarunvalodā bieži dēvēta par "valdību"). Piemēram, Vidzemes ''landrātu kolēģija'' pastāvēja laikā no 1643. līdz 1920. gadam. Sākumā tajā bija 6 locekļi ('''landrāti'''), no 1648. gada – 12 landrāti. Landrātu kolēģijas kontrolei pakļāva administrācijas un tiesu iestādes, baznīcas un skolas. Kolēģiju vadīja '''rezidējošais landrāts'''. Tas pastāvīgi uzturējās Rīgā un bija [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] padomnieks. Viņa uzdevums bija ietekmēt valdības pārstāvjus un informēt muižniecību par valdības iestāžu darbu. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136. lpp. | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. oktobris, plkst. 20.23
Landrātu kolēģija - muižniecības vēlēta pašpārvaldes institūcija jeb zemes padome, augstākais likumdevēja vai monarha padomdevēja orgāns konkrētajā teritorijā (sarunvalodā bieži dēvēta par "valdību"). Piemēram, Vidzemes landrātu kolēģija pastāvēja laikā no 1643. līdz 1920. gadam. Sākumā tajā bija 6 locekļi (landrāti), no 1648. gada – 12 landrāti. Landrātu kolēģijas kontrolei pakļāva administrācijas un tiesu iestādes, baznīcas un skolas. Kolēģiju vadīja rezidējošais landrāts. Tas pastāvīgi uzturējās Rīgā un bija ģenerālgubernatora padomnieks. Viņa uzdevums bija ietekmēt valdības pārstāvjus un informēt muižniecību par valdības iestāžu darbu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136. lpp.
