Latviešu zemnieku savienība

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 23. februāris, plkst. 06.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latviešu zemnieku savienība - skaitliski lielākā un ietekmīgākā pilsoniskā politiskā partija Latvijas Republikā laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Partijas sociālā bāze pamatā bija lielsaimnieki, kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000.

Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības, kooperatīvu savienība "Konzums" un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja Krievijas Pagaidu valdības Vidzemes guberņas komisāru K.Ulmani. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par muižu saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei.

1918. gada novembrī bija vieni no Latvijas Tautas padomes dibinātājiem, bet viens no partijas līderiem Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidentu.

Likvidēta 1934. gadā pēc Ulmaņa apvērsuma līdz ar visām citām politiskajām partijām Latvijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 174.-175. lpp. ISBN 9984-00-395-7