Atšķirības starp "Latvijas Komunistiskā partija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas [[sociāldemokrātija]]s strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).  
+
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Augstākais pārvaldes struktūra: '''Centrālā komiteja (CK)''', kuras "pirmais sekretārs" praktiski vadīja LPSR. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas [[sociāldemokrātija]]s strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).  
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 17. novembris, plkst. 07.57

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - marksistiska politiska partija XX gs. Latvijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR. Augstākais pārvaldes struktūra: Centrālā komiteja (CK), kuras "pirmais sekretārs" praktiski vadīja LPSR. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas sociāldemokrātijas strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija. 1940. gadā tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā un pārdēvēta par LK(b)P, 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, LKP zaudēja varu (no tās atšķēlās Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija, kas vēlāk pievienojās LSDSP). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).

Resursi internetā par šo tēmu