Atšķirības starp "Latvijas Tautas padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Tautas_padome.jpg‎|right|thumb|300px|Tautas padomes sēde]]
 
[[Attēls:Tautas_padome.jpg‎|right|thumb|300px|Tautas padomes sēde]]
'''Latvijas Tautas padome''' jeb '''LTP''' - pašpasludināta pagaidu likumdevēja institūcija, kas darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā no 17.11.1918. līdz 30.04.1920. Izveidota - nevis ievēlēta, bet  daļas labējo un centrisko politisko partiju<ref>Nepiedalījās ''Tautas partija'' un galēji kreisais spārna pārstāvji, kā arī [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918. gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, kā arī 30. decembrī notikušo latviešu zemessardzes Rīgas 1. apsardzības rotas strēlnieku apšaušanu pēc Pagaidu valdības rīkojuma, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no LTP. Tikai pēc 1919 . gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties LTP. </ref><ref>[http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.12.29.latv.htm 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.]</ref> pārstāvju sastādīta, - Rīgā 1918. gada 17. novembrī ''Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases'' telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā). Dibināšanas sēdē tika pieņemta LTP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder LTP, kas arī ieceļ [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dažas tiesību normas bija ieskicētas visai fragmentāri, bet dažu nebija vispār, piemēram tiesu vara. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (''[[Latviešu zemnieku savienība]]i'' 13 vietas, ''LSDSP'' - 10, ''Demokrātiskai partijai''- 5; ''Radikāldemokrātiskai partijai'' - 5, ''[[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]]i'' - 3, ''Nacionāldemokrātiskai partijai'' - 2, ''Republikāņu partijai'' un ''Neatkarības partijai'' pa vienai vietai).<ref>1919. gada rudenī LTP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā.</ref> 18. novembrī tika publicēts uzsaukums ‘’Latvijas pilsoņiem’’, kur TP vārdā tika pasludināta Latvijas valsts izveidošana un papildus TP politiskās platformas normām noteikts, ka Latvijas teritorija aptver latviešu novadus etnogrāfiskajās robežās. Vakarā 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. ''Nacionālais teātris'') notika svinīgs Latvijas Republikas proklamēšanas akts, kurā piedalījās TP locekļi un uzaicinātie viesi. Pirmo Latvijas Pagaidu valdību LTP apstiprināja 19. novembrī. Savas darbības laikā LTP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. <ref>Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad [[Latvijas SPR]] spēki bija ieņēmuši to, LTP darbība norisinājās Liepājā, bet [[bermontiāde]]s laikā sēdes notika Cēsīs.</ref> Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī ''Starpfrakciju birojs''. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais ''Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis''. Teorētiski LTP kontrolēja ''Pagaidu valdības'' darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva ''Pagaidu valdības'' rokās. [[Satversmes sapulce]]s vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē LTP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
+
'''Latvijas Tautas padome''' jeb '''LTP''' - pašpasludināta pagaidu likumdevēja institūcija, kas darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā no 17.11.1918. līdz 30.04.1920. Izveidota - nevis ievēlēta, bet  daļas labējo un centrisko politisko partiju<ref>Nepiedalījās ''Tautas partija'' un galēji kreisais spārna pārstāvji, kā arī [[baltvācieši|baltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918. gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, kā arī 30. decembrī notikušo latviešu zemessardzes Rīgas 1. apsardzības rotas strēlnieku apšaušanu pēc Pagaidu valdības rīkojuma, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no LTP. Tikai pēc 1919 . gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties LTP. </ref><ref>[http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.12.29.latv.htm 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.]</ref> pārstāvju sastādīta, - Rīgā 1918. gada 17. novembrī ''Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases'' telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā). Dibināšanas sēdē tika pieņemta LTP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder LTP, kas arī ieceļ [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dažas tiesību normas bija ieskicētas visai fragmentāri, bet dažu nebija vispār, piemēram tiesu vara. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (''[[Latviešu zemnieku savienība]]i'' 13 vietas, ''LSDSP'' - 10, ''Demokrātiskai partijai''- 5; ''Radikāldemokrātiskai partijai'' - 5, ''[[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]]i'' - 3, ''Nacionāldemokrātiskai partijai'' - 2, ''Republikāņu partijai'' un ''Neatkarības partijai'' pa vienai vietai).<ref>1919. gada rudenī LTP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā.</ref> 18. novembrī tika publicēts uzsaukums ‘’Latvijas pilsoņiem’’, kur TP vārdā tika pasludināta Latvijas valsts izveidošana un papildus TP politiskās platformas normām noteikts, ka Latvijas teritorija aptver latviešu novadus etnogrāfiskajās robežās. Vakarā 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. ''Nacionālais teātris'') notika svinīgs Latvijas Republikas proklamēšanas akts, kurā piedalījās TP locekļi un uzaicinātie viesi. Pirmo Latvijas Pagaidu valdību LTP apstiprināja 19. novembrī. Savas darbības laikā LTP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. <ref>Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad [[Latvijas SPR]] spēki bija ieņēmuši to, LTP darbība norisinājās Liepājā, bet [[bermontiāde]]s laikā sēdes notika Cēsīs.</ref> Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī ''Starpfrakciju birojs''. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais ''Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis''. Teorētiski LTP kontrolēja ''Pagaidu valdības'' darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva ''Pagaidu valdības'' rokās. [[Satversmes sapulce]]s vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē LTP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
  
 
==== Atsauces un skaidrojumi ====
 
==== Atsauces un skaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. maijs, plkst. 07.34

Tautas padomes sēde

Latvijas Tautas padome jeb LTP - pašpasludināta pagaidu likumdevēja institūcija, kas darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā no 17.11.1918. līdz 30.04.1920. Izveidota - nevis ievēlēta, bet daļas labējo un centrisko politisko partiju[1][2] pārstāvju sastādīta, - Rīgā 1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā). Dibināšanas sēdē tika pieņemta LTP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder LTP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību, Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dažas tiesību normas bija ieskicētas visai fragmentāri, bet dažu nebija vispār, piemēram tiesu vara. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (Latviešu zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP - 10, Demokrātiskai partijai- 5; Radikāldemokrātiskai partijai - 5, Latvijas Revolucionāro sociālistu partijai - 3, Nacionāldemokrātiskai partijai - 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai).[3] 18. novembrī tika publicēts uzsaukums ‘’Latvijas pilsoņiem’’, kur TP vārdā tika pasludināta Latvijas valsts izveidošana un papildus TP politiskās platformas normām noteikts, ka Latvijas teritorija aptver latviešu novadus etnogrāfiskajās robežās. Vakarā 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. Nacionālais teātris) notika svinīgs Latvijas Republikas proklamēšanas akts, kurā piedalījās TP locekļi un uzaicinātie viesi. Pirmo Latvijas Pagaidu valdību LTP apstiprināja 19. novembrī. Savas darbības laikā LTP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. [4] Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis. Teorētiski LTP kontrolēja Pagaidu valdības darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus, kas visu varu valstī nodeva Pagaidu valdības rokās. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē LTP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.

Atsauces un skaidrojumi

  1. Nepiedalījās Tautas partija un galēji kreisais spārna pārstāvji, kā arī baltiešu u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918. gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (Winnig), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, kā arī 30. decembrī notikušo latviešu zemessardzes Rīgas 1. apsardzības rotas strēlnieku apšaušanu pēc Pagaidu valdības rīkojuma, 30. decembrī LSDSP izstājās no LTP. Tikai pēc 1919 . gada 16. aprīļa puča 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties LTP.
  2. 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.
  3. 1919. gada rudenī LTP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā.
  4. Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad Latvijas SPR spēki bija ieņēmuši to, LTP darbība norisinājās Liepājā, bet bermontiādes laikā sēdes notika Cēsīs.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. lpp.
  • Latvijas Tautas padome (stenogrammas). - Rīga, 1920.
  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.

Resursi internetā par šo tēmu