Atšķirības starp "Latvijas un Vācijas līgums par vācbaltiešu izceļošanu" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' (vc. ''Vertrag ueber die Umsiedlung lettischer Buerger deutscher Volkszugehoerigkeit in das Deutsche Reich'') - 1939. gada 30. oktobrī noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un [[Vācija|Vāciju]] par Latvijas pilsoņu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] piespiedu izraidīšanu no Latvijas un izceļošanu uz Vāciju, kas bija paredzēta kā “vienreizēja akciju, ar ko vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības”. Akcijas norises īstenošanai tika atvēlēti nepilni divi mēneši: izceļotājiem pēc atteikšanās no Latvijas pavalstniecības un dokumenta saņemšanas bija līdz 1939. gada 15. decembrim jāatstāj Latviju. | '''Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju''' (vc. ''Vertrag ueber die Umsiedlung lettischer Buerger deutscher Volkszugehoerigkeit in das Deutsche Reich'') - 1939. gada 30. oktobrī noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un [[Vācija|Vāciju]] par Latvijas pilsoņu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] piespiedu izraidīšanu no Latvijas un izceļošanu uz Vāciju, kas bija paredzēta kā “vienreizēja akciju, ar ko vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības”. Akcijas norises īstenošanai tika atvēlēti nepilni divi mēneši: izceļotājiem pēc atteikšanās no Latvijas pavalstniecības un dokumenta saņemšanas bija līdz 1939. gada 15. decembrim jāatstāj Latviju. | ||
| − | Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers Reihstāgā, cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā, precīzāk – Vartas novadā (''Reichsgau Wartheland'' - 1939. gadā izveidota province starp Silēziju un Prūsiju Vācijas okupētās Polijas teritorijā, ko Vācija uzskatīja par nelikumīgi zaudētu Pirmā pasaules kara rezultātā). Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu pārvācošanā”. Vācijas un Latvijas presē tika sākta masīva propagandas kampaņa, kurā laikraksta publikāciju pamatā ir ideja par vienotas vācu nācijas konceptu, cenšoties mainīt tradicionālo vācbaltišu pozīciju, kas vienmēr sevi vairāk asociējuši ar Baltijas kultūras telpu, nevis Vācijas valsti un iedzīvotājiem. | + | Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers Reihstāgā, cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā, precīzāk – Vartas novadā (''Reichsgau Wartheland'' - 1939. gadā izveidota province starp Silēziju un Prūsiju Vācijas okupētās Polijas teritorijā, ko Vācija uzskatīja par nelikumīgi zaudētu Pirmā pasaules kara rezultātā). Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu pārvācošanā”. Vācijas un Latvijas presē tika sākta masīva propagandas kampaņa, kurā laikraksta publikāciju pamatā ir ideja par vienotas vācu nācijas konceptu, cenšoties mainīt tradicionālo vācbaltišu pozīciju, kas vienmēr sevi vairāk asociējuši ar Baltijas kultūras telpu, nevis Vācijas valsti un iedzīvotājiem. |
| + | |||
| + | Rezultātā 1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47-50 000 baltiešu, Latvijas pilsoņu (līdz piespiedu izceļošanai Latvijā dzīvoja, kā 1939. gada oktobrī rakstīja žurnāls "Atpūta", 62 118 baltiešu). | ||
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. marts, plkst. 14.34
Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (vc. Vertrag ueber die Umsiedlung lettischer Buerger deutscher Volkszugehoerigkeit in das Deutsche Reich) - 1939. gada 30. oktobrī noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un Vāciju par Latvijas pilsoņu vācbaltiešu piespiedu izraidīšanu no Latvijas un izceļošanu uz Vāciju, kas bija paredzēta kā “vienreizēja akciju, ar ko vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības”. Akcijas norises īstenošanai tika atvēlēti nepilni divi mēneši: izceļotājiem pēc atteikšanās no Latvijas pavalstniecības un dokumenta saņemšanas bija līdz 1939. gada 15. decembrim jāatstāj Latviju.
Vācbaltiešu politiska piesaiste Vācijai kā oficiāli izvirzīts mērķis pirmo reizi publiski izskanēja 1939. gada 6. oktobrī, kad Ādolfs Hitlers Reihstāgā, cita starpā, aicināja arī Baltijas vāciešus atgriezties reihā, precīzāk – Vartas novadā (Reichsgau Wartheland - 1939. gadā izveidota province starp Silēziju un Prūsiju Vācijas okupētās Polijas teritorijā, ko Vācija uzskatīja par nelikumīgi zaudētu Pirmā pasaules kara rezultātā). Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu pārvācošanā”. Vācijas un Latvijas presē tika sākta masīva propagandas kampaņa, kurā laikraksta publikāciju pamatā ir ideja par vienotas vācu nācijas konceptu, cenšoties mainīt tradicionālo vācbaltišu pozīciju, kas vienmēr sevi vairāk asociējuši ar Baltijas kultūras telpu, nevis Vācijas valsti un iedzīvotājiem.
Rezultātā 1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47-50 000 baltiešu, Latvijas pilsoņu (līdz piespiedu izceļošanai Latvijā dzīvoja, kā 1939. gada oktobrī rakstīja žurnāls "Atpūta", 62 118 baltiešu).
Literatūra un avoti par šo tēmu
- LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.-12.lp. Līguma oriģināls.
- Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
- Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4
- Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.-80. lpp. > 67.-69. lpp.
- Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 – 1941). - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. ISBN 978-9984-45-598-3
- Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk – LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.–1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu - izceļotāju mantām, 16.10.1938.–30.12.1939.)
- LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.–1941. g.)
- LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.–25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt.
- Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. - Liepāja, 1998.
- Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. - Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. - 47 lpp.
- Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. - Vesta LK: Rīga, 2011. - 416 lpp. ISBN 9934813971
- Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra - LU SPPI: Rīga, 2010., 98.-123. lpp.
- Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. - Marburg, 1984
- Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) - Neumünster, 1972
- Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16.
