Lendlīze
Lendlīze (no an. lend = aizdot, lease = iznomāt; an. Lend-Lease, vc. Leih- und Pachtgesetz, kr. ленд-лиз) - 2. pasaules kara laikā ASV īstenota dāvinājuma, aizdevuma un nomas palīdzības programma sabiedrotajām valstīm, tām piegādājot bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas, iekārtas, pārtiku u.c. veida palīdzību. Likumu par lendlīzi (Lend Lease Act jeb An Act to Promote the Defense of the United States) ASV Kongress apstiprināja 1941. gada 11. martā (valsts tobrīd nepiedalījās nekādā karadarbībā saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti). 1945. gada 21. augustā lendlīze beidzās.
Analoģiska programma bija arī Kanādai, kura piegādāja Lielbritānijai un PSRS karamateriālus ~4,7 miljardu USD vērtībā.
Līdz 2. pasaules kara beigām ASV palīdzību saņēma 38 valstis 50,1 miljardu USD vērtībā (ekvivalents 690 miljardiem dolāru 2020. gadā). 31,4 miljardi dolāru tika Apvienotajai Karalistei, 3,2 miljardi dolāru – Francijai, 1,6 miljardi dolāru – Ķīnai, 11,3 miljardi dolāru – Padomju Savienībai, bet pārējie 2,6 miljardi dolāru – citiem sabiedrotajiem.
PSRS saņēma preces par 11,3 miljardiem dolāru, no kā 41,15 % bija militārā tehnika, tajā skaitā 11 000 lidmašīnas, 12 000 tanku, 13 000 zenīt- un lauka lielgabalus, 5000 prettanku lielgabalus, 131 633 mašīnpistoles (t.s. automātus), 12 997 pistoles, 8218 karabīnes, 2074 radiolokatorus, 105 pretzemūdeņu kuģus, 202 torpēdkuterus, 90 kravas kuģus, 4 zemūdenes, 7784 kuģu dzinējus, 427 000 kravas automašīnas “Studebaker US6”, 1977 lieljaudas lokomotīves, 11 075 dzelzceļa vagonus, 35170 motociklus, vilcējus, vieglās lauka automašīnas “Willys”, tam visam rezerves daļas, kā arī 2 000 000 t aviācijas degvielu. Gandrīz 70% sprāgstvielu, detonatoru un pulvera PSRS armijai pienāca lendlīzes ceļā. Papildus militārajai tehnikai tika sūtīti 8071 traktori, komunikāciju ierīces (lauka, tanku un aviācijas rācijas, 2 500 000 tālruņa aparāti u.c.), audumi, apavi, medikamenti utt. Piemēram, karavīru uniformu izgatavošanai PSRS saņēma 257 723 498 pogas. Tikai ASV vien nosūtīja arī vairāk nekā 6 500 000 t pārtikas (ar to varēja pabarot 10 000 000 karavīru 5 gadus). Lai izveidotu militāro rūpniecību, PSRS saņēma 38 100 rūpnīcu darbagaldus, naftas produktu pārstrādes iekārtas, alumīniju, 622 100 t dzelzceļa sliedes, 2 800 000 t tērauda plāksnes, 802 000 t krāsaino metālu, tanku un lielgabalu stobrus, dzinēju u.c. detaļas, ko nespēja paši izgatavot. Slavenie tanki T34 lielā mērā tika komplektēti no atvestajām detaļām, uz vietas izgatavojot vienkāršākos segmentus.
Piegādes ceļi gāja caur Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, pa sauszemi caur Irānu, un Klusā okeāna ziemeļu daļā (cauri Japānas teritoriālajiem ūdeņiem, kas bija kuģošanai brīvi, pateicoties Japānas un PSRS savstarpējās neitralitātes paktam).
Tas bija aizdevums, par kuru norēķinājās derīgā valūtā, ar zeltu vai citiem materiāliem. PSRS piegādāja aizdevējiem 300 000 t hroma rūdas, 32 000 t mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, ko saņēmēja valsts paturēja civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV. Par kaujās zaudētajiem ieročiem norēķināties nevajadzēja. PSRS pēc kara bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus USD. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču samaksāja vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus. Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 miljonus USD līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma Krievijas lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekvalstīm.
