Atšķirības starp "Lielinieki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, [[Ļeņins|Ļeņina]] piekritēji, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (kr. ''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un lielinieku frakcijās. Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 Bunda deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā ''lielinieki'' oficiāli izveidoja savu partiju - [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju]]. | + | '''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, [[Ļeņins|Ļeņina]] piekritēji, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (kr. ''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un lielinieku frakcijās. Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 Bunda deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā ''lielinieki'' oficiāli izveidoja savu partiju - [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju]] jeb KSDS(l)P. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 16.51
Lielinieki (kr. большевики, no больше - "vairāk") - KSDSP radikālais spārns, Ļeņina piekritēji, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku (kr. меньшевики, no меньше - "mazāk") un lielinieku frakcijās. Debašu laukā kongresu pameta 2 t.s. "ekonomistu" pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību) un 5 Bunda deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā lielinieki oficiāli izveidoja savu partiju - Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju jeb KSDS(l)P.
Literatūra
- Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
- Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., ISBN 9984378659
Resursi internetā par šo tēmu
- Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 – 1991
- Изгоев А. С. «Социализм, культура и большевизм»
- Йоффе Г. Подъём и падение большевизма
- Александр Рабинович «Большевики приходят к власти: Революция 1917 года в Петрограде»
- Николай Дружинин «О трёх участницах революционной борьбы»
- Мартемьян Рютин «Сталин и кризис пролетарской диктатуры»
- Мельгунов С. П. «Красный террор в России»
- Октябрьская революция: главное событие XX века или трагическая ошибка?
