Atšķirības starp "Lielinieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - atkarībā no konteksta:
 
'''Lielinieki''' (kr. ''большевики'', no ''больше'' - "vairāk") - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu]] kā tādu apzīmējums bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā.
 
* '''1.''' [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu]] kā tādu apzīmējums bijušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā.
* '''2.''' [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos<ref>Debašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ''ekonomistu'' pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 ''[[Bunds|Bunda]]'' deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (kr. ''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un lielinieku (no ''больше'' - "vairāk") frakcijās. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas, līdz 1912. gadā ''lielinieki'' oficiāli izveidoja savu partiju - [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju]] jeb '''KSDS(l)P'''.
+
* '''2.''' [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos<ref>Debašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ''ekonomistu'' pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 ''[[Bunds|Bunda]]'' deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.</ref> radikālās [[Ļeņins|Ļeņina]] koncepcijas piekritējos, t.i. [[Mazinieki|mazinieku]] (kr. ''меньшевики'', no ''меньше'' - "mazāk") un lielinieku (no ''больше'' - "vairāk") frakcijās. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas un darboties atsevišķi, līdz 1912. gadā ''lielinieki'' oficiāli izveidoja savu partiju - [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju]] jeb '''KSDS(l)P'''. 1917. gada oktobrī veica [[Oktobra apvērsums Krievijā|Oktobra apvērsumu]], sagrābjot varu Krievijā un vēlāk izveidojot [[PSRS]].
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
23. rindiņa: 23. rindiņa:
 
* [http://scepsis.ru/library/id_1498.html Октябрьская революция: главное событие XX века или трагическая ошибка?]
 
* [http://scepsis.ru/library/id_1498.html Октябрьская революция: главное событие XX века или трагическая ошибка?]
  
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
+
[[Kategorija:Padomju Savienības Komunistiskā partija]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 28. februāris, plkst. 15.58

Lielinieki (kr. большевики, no больше - "vairāk") - atkarībā no konteksta:

  • 1. Komunistu kā tādu apzīmējums bijušās Krievijas impērijas teritorijā.
  • 2. KSDSP radikālais spārns, kas izveidoja savu frakciju 1903. gada jūlijā-augustā Londonā sanākušajā KSDSP II kongresā, kurā partija sašķēlās mērenās Martova un skaitlisko vairākumu ieguvušajos[1] radikālās Ļeņina koncepcijas piekritējos, t.i. mazinieku (kr. меньшевики, no меньше - "mazāk") un lielinieku (no больше - "vairāk") frakcijās. Pēc kongresa abas frakcijas sāka veidot autonomas organizācijas un darboties atsevišķi, līdz 1912. gadā lielinieki oficiāli izveidoja savu partiju - Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (lielinieku) partiju jeb KSDS(l)P. 1917. gada oktobrī veica Oktobra apvērsumu, sagrābjot varu Krievijā un vēlāk izveidojot PSRS.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Debašu laikā kongresu pameta 2 t.s. ekonomistu pārstāvji, kas atsacījās apspriest Ļeņina tēzi par proletariāta diktatūras nepieciešamību, un 5 Bunda deputāti, kā rezultātā radikāļi kongresā ieguva skaitlisku vairākumu.

Literatūra

  • Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., ISBN 9984378659

Resursi internetā par šo tēmu